Nodokļi un virtuālās valūtas

Eiropas Savienības (ES) Direktīvā Nr. 2018/843 virtuālā valūta jeb kriptovalūta definēta kā vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. 

Saskaņā ar CoinMarketCap datiem pašreiz pasaulē ir ap 23 000 dažādu virtuālo valūtu veidu.  Virtuālās valūtas tirgus pazinēji norāda, ka lielākā daļa no tām ir maznozīmīgas, jo gandrīz 90 %  no tirgus veido tikai apmēram 20 virtuālās valūtas. Trīs populārākās, vērtējot pēc tirgus daļas, pašreiz ir Bitcoin,  Ethereum (ETH) un Tether (USDT). Plašāk izplatītie darījumi ar virtuālajām valūtām ir:

• darījumu  apmaksa ar kriptovalūtu, 
• kriptovalūtu pirkšana vai pārdošana, 
• kriptovalūtas uzglabāšana kriptovalūtas turētājbankā un 
• transakciju veikšana starp kriptovalūtas tirgus dalībniekiem. 

Lai gan pirmā virtuālā valūta (Bitcoin) tika radīta jau 2009. gadā un darījumi ar kriptovalūtām notiek arī Latvijā, juridiskais, grāmatvedības un nodokļu ietvars Latvijā ir iezīmējies samērā nesen, reaģējot uz virtuālo valūtu tālāku attīstību. Par to šis informatīvais apkopojums. 

Virtuālo valūtu grāmatvedības uzskaite - VID vadlīnijas 

VID vietnē https://www.vid.gov.lv/lv/kriptovalutas ir publicētas vadlīnijas “Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu”, kurā apkopota informācija par VID nostāju kriptovalūtu grāmatvedības uzskaitē un nodokļu piemērošanā.  Attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti vadlīnijās ieteikts sabiedrībām, kurās notiek darījumi ar virtuālo valūtu, to uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, kas iegādāti par naudu (euro), jo virtuālajai valūtai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa un virtuālā valūta nav uzskatāma par finanšu instrumentu, lai gan ir atzīta par līgumisku maksāšanas līdzekli. Vadlīnijās sniegti arī citi ieteikumi grāmatvedības uzskaitei darījumos ar virtuālajām valūtām, piemēram, ja sabiedrība par precēm vai pakalpojumiem norēķinās virtuālajā valūtā, VID ieskatā pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā.

VID mājas lapā ir publicēta arī sīkāka informācija juridiskajām un fiziskajām personām https://www.vid.gov.lv/lv/juridiskas-personas-darbibas-ar-kriptovalutam, https://www.vid.gov.lv/lv/fiziskas-personas-darbibas-ar-kriptovalutam.

Nodokļi un kriptovalūtas 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums neparedz īpašus noteikumus virtuālās valūtas aplikšanai ar nodokli. Tāpēc attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu ir piemērojama likuma vispārējā norma. Proti, ar nodokli apliekamo bāzi darījumiem nosaka, ievērojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā vai starptautiskajos finanšu pārskatos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Tādējādi, veicot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes aprēķinu, ir jāievēro grāmatvedības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības un principi.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka fiziskai personai ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma, ja fiziska persona nav šīs valūtas ģenerētāja. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no tās atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību un peļņai piemēro nodokļa 20 % likmi.  Ienākuma aprēķināšana jāveic par katru veikto pārdošanas darījumu. Svarīgi, ka par ienākuma gūšanas brīdi uzskata brīdi,  kad virtuālo valūtu konvertē uz euro vai citu valūtu. 

Ja fiziskā persona ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums VID ieskatā tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības, attiecīgi ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības. Šajā gadījumā nodokli piemēro starpībai starp ienākumiem un izdevumiem, piemēram, bankas, interneta domēna komisijas maksas, reģistrēšanas, datorprogrammu uzturēšanas, interneta, reklāmas utml. izmaksas.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (prejudiciālais nolēmums lietā C-264/14) virtuālās valūtas pirkšana – pārdošana ir darījums, kas ir ar PVN neapliekams. Tātad ja persona veic tikai virtuālās valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumus apmaiņā pret parasto valūtu, tai nav pienākuma reģistrēties PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no tā, vai šī persona ir vai nav reģistrējusi VID savu saimniecisko darbību ienākuma nodokļa mērķiem. 

Savukārt, gadījumā, ja virtuālā valūta tiek ģenerēta un pārdota, PVN atbrīvojums VID ieskatā nav piemērojams. Tātad šajā gadījumā virtuālās valūtas pārdošana ir ar PVN apliekams darījums. Attiecībā uz PVN darījumiem ar virtuālajām valūtām vienots viedoklis ES šobrīd nav izstrādāts, ir plānots, ka tas tiks izdarīts ES PVN finanšu pakalpojumu reformas procesā. 

Ceram, ka sniegtā informācija Jums ir noderīga. Ja radīsies jautājumi, lūdzu, sazinieties ar Orients Audit & Finance nodokļu projektu vadītāju un šī raksta autori, Inu Spridzāni, ina@orients.lv, vai lasiet vairāk par nodokļu ziņām šeit: https://www.orients.lv/expertise/tax-consultations/.