Sociālā atbildība kā būtiskā ilgtspējas sastāvdaļa

Lai uzņēmums būtu ekonomiski dzīvotspējīgs un atbildīgs jaunā ilgtspējas realitātē, kas balstās uz ANO ilgtspējas attīstības mērķiem, tam ir jāievēro ilgtspējas attīstības ESG principi – Environmental (vide), Social (sociālā atbildība) and Governance (pārvaldība).  Sociālā atbildība ir uzņēmuma izpratne par tā būtisko ietekmi uz sociālo vidi, ar to saistītajiem būtiskiem riskiem un iespējām.  Kā arī no dubultā būtiskuma aspekta, ir svarīga sociālās vides ietekme uz uzņēmumu.

Sociālās atbildības ziņošanas regulatīvais rāmis 

Saskaņā ar normatīviem regulējumiem ilgtspējas ziņojums būs vadības ziņojuma neatņemama sastāvdaļa, proti, uzņēmuma gada pārskata sastāvdaļa. Tādēļ, lai palīdzētu uzņēmumiem unificētā un caurskatāmā formā atspoguļot Sociālās atbildības informāciju, Eiropas Savienība izstrādāja jaunu direktīvu un standartus. 2023. gada 5. janvārī stājās spēkā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (Corporate Sustainability Reporting Directive, CSRD). Jaunā direktīva uzlabo un pastiprina noteikumus par vides, sociālo un pārvaldības informāciju, kas uzņēmumiem būs jāsniedz savā ilgtspējas ziņojumā. Savukārt 23. oktobrī tika integrēti Eiropas tiesiskajā regulējumā Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European Sustainability Reporting Standards, ESRS). Jaunie normatīvie akti ir liels atbalsts Sociālās atbildības informācijas atainošanā ne tikai no faktiskās puses, bet arī no teorētiskās, strukturējot un regulējot to. 

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS) ietver sevī četrus standartus attiecībā uz Sociālo atbildību: 

ESRS S1 Pašu personāls, satur 199 ziņošanas datu punktus. 

Standarts prasa paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz tā pašu personālu.

Tā mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas ziņojuma lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi uz pašu personālu, kā arī ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tostarp:

•  kā uzņēmums ietekmē pašu personālu, ņemot vērā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko vai iespējamo ietekmi;
• jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus;
• uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz pašu personālu vai atkarības no tā, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un
• būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz pašu personālu un atkarības no tā, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Lai šo mērķi sasniegtu, standartā ir prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz tā personālu saistībā ar šādiem sociālajiem faktoriem:

• darba nosacījumi - darba drošība, adekvātas algas, sociālais dialogs, koplīgums, darba un privātās dzīves līdzsvars, u.c.; 
• vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem - dzimumu līdztiesība, profesionālā pilnveide, dažādība, u.c.;
• citas ar darbu saistītas tiesības, piemēram, bērnu darbs, piespiedu darbs, u.c.

ESRS S2 Vērtības ķēdes darbinieki, satur 67 ziņošanas datu punktus. 

Šis standarts prasa izvērtēt tādus pašus faktorus, kas minēti S1 standartā, tikai attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jāapzinās savi sadarbības partneri un klienti no sociālās atbildības aspekta.

Standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas ziņojuma lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā:

• to, kā uzņēmums ietekmē darbiniekus tā vērtības ķēdē, ņemot vērā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko vai iespējamo ietekmi;
• jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus;
• uzņēmuma būtisko risku un iespēju, arī to, saistīti ar tā ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem vai atkarību no tiem, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un
• būtisko risku un iespēju, arī to, ko rada uzņēmuma ietekme uz vērtības ķēdē darbiniekiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem saistībā ar:

• darba nosacījumiem (piemēram, drošu nodarbinātību, darba laiku, adekvātu algu, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, tajā skaitā uzņēmumu padomju pastāvēšanu, koplīguma sarunām, darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba aizsardzību);
• vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādām iespējām visiem (piemēram, dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, apmācību un prasmju pilnveidi, personu ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, pasākumiem pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un daudzveidību);
• citām ar darbu saistītām tiesībām (piemēram, bērnu darbu, piespiedu darbu, pienācīgiem mājokļiem, ūdeni un sanitāriju, privātumu).

ESRS S3 Skartās kopienas, satur 65 ziņošanas datu punktus.

Standarts prasa atklāt, kāda ir uzņēmuma mijiedarbība ar tā darbības skartajām kopienām no ekonomiskā, sociālā, pilsoniskā un tiesiskā viedokļa. 

Mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz skartajām kopienām, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā:

• kā uzņēmums ietekmē kopienas teritorijās, kurās ietekme, visticamāk, pastāv un ir nopietna, attiecībā uz būtisku pozitīvu un negatīvu faktisko vai iespējamo ietekmi;
• jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus;
• uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz skartajām kopienām vai atkarību no tām, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda; un
• būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz skartajām kopienām un atkarība no tām, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz skartajām kopienām saistībā ar šādiem jautājumiem:

• kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības (piemēram, pienācīgi mājokļi, atbilstoša pārtika, ūdens un sanitārija, ar zemi un drošību saistīti ietekmes aspekti);
• kopienu pilsoniskās un politiskās tiesības (piemēram, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, ietekme uz cilvēktiesību aizstāvjiem) un
• Īpašas pirmiedzīvotāju tautu tiesības (piemēram, brīvprātīga, iepriekšēja un apzināta piekrišana, pašnoteikšanās, kultūras tiesības).

ESRS S4 Patērētāji un tiešie lietotāji, satur 64 ziņošanas datu punktus. 

Standarts nosaka paskaidrot kā uzņēmums būtiski ietekmē savus patērētājus un tiešos lietotājus saistībā ar pakalpojuma/produkta informācijas izplatīšanu, patērētāju/lietotāju personisko drošību un sociālo iekļaušanu.

Mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas ziņojuma lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, kas saistīta ar uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā:

• kā uzņēmums ietekmē tā produktu un/vai pakalpojumu patērētājus un/vai tiešos lietotājus (turpmāk šajā standartā — “patērētāji un tiešie lietotāji”), ņemot vērā būtisku pozitīvu un negatīvu faktisko vai iespējamo ietekmi;
• jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus;
• uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem vai atkarības no tiem, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums pārvalda šos riskus un iespējas, un
• būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz tā produktu un/vai pakalpojumu patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem saistībā ar šādiem aspektiem:

• ar informāciju saistīta ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem (piemēram, privātums, vārda brīvība un piekļuve (kvalitatīvai) informācijai);
• patērētāju un/vai tiešo lietotāju personiskā drošība (piemēram, darba aizsardzība, personas drošība un bērnu aizsardzība);
• patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana (piemēram, nediskriminēšana, produktu un pakalpojumu pieejamība un atbildīga tirgvedības prakse).

Kopumā 12 Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ietver sevī vairāk nekā 1000 datu punktu. Uzņēmumam nav jāziņo visi datu punkti, bet gan tikai sev būtiskākie.  Galvenais datu punkta novērtējums būs būtiskums. 

Standartu mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas ziņojuma lietotājiem izprast būtisko uzņēmuma ietekmi uz sociālo vidi, kas saistīta ar tā darbībām un vērtības ķēdi, kā arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītajiem būtiskiem riskiem un iespējām. 

Secinājumi

Ņemot vērā uzņēmumu vadības lēmumu ilgtermiņa sekas un par prioritāti izvirzot ilgtspēju, uzņēmumiem būtu jāintegrē sociālās atbildības aspekts savu galveno vērtību sarakstā. Nākamajā praktiskajā solī kritiska nozīme parādās Sociālās atbildības iekšējai pārvaldībai, piemēram, ar fokusu ieguldīt savu darbinieku profesionālā attīstībā un emocionālā stabilitātē darba vidē. Konsekventi nosakot un ievērojot sociālās prioritātes, uzņēmumi var radīt tādu vērtību savam zīmolam, kas paliks tirgū ilgstoši. Sociāli atbildīgs zīmols ilgtermiņā spēs ne tikai atbalstīt savus darbiniekus, bet arī veicināt savu kopienu vispārējo veselības stāvokli un labklājību. 

Svarīgi arī izprast, ka pēdējos gados ir novērojama tendence, kad potenciālie darbinieki, klienti un sadarbības partneri priekšroku dod sociāli atbildīgajiem uzņēmumiem. Šie uzņēmumi paaugstina savu konkurences līmeni un zīmola atpazīstamību, kā arī to iesaiste sociālajos projektos veido uzņēmuma pozitīvu tēlu sabiedrībā. 

Rezumējot ir jāatzīst, ka tirgum ir pienācis laiks, kad uzņēmumu vienīgais darbības mērķis vairs nav tikai peļņas gūšana. Uzņēmumiem būtu jāapdomā, kādā veidā tie var integrēt sociālās atbildības jautājumu savā biznesa modelī, un varbūt veikt tādas izmaiņas stratēģijā, kas ne tikai saglabātu, bet arī palielinātu peļņas gūšanas iespējas.

Avots: iFinanses.lv

Lai uzzinātu vairāk par ESRS standartiem un ilgtspējas ziņošanas regulatīvo rāmi Latvijā, rakstiet Viktorijai Jefremovai, viktorija@orients.lv. Lasiet vairāk par Ilgtspējas atklāšnas prasībām lieliem uzņemumiem šeit: https://www.orients.lv/blog/ilgtspeja-un-parbaude/, vai noskaidrojiet kā Orients komanda var palīdzēt tieši jūsu uzņēmumam ilgtspējas stratēģijas un ilgtspējas ziņošanas ceļā: https://www.orients.lv/expertise/ESG/.