Rezidenti un nerezidenti - par fizisko personu apgrozījumu bankas kontos un skaidras naudas iemaksām

Saskaņā ar NN likuma 22.3 pantu bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par fiziskās personas konta apgrozījumu. 

Tātad līdz katra gada 1. februārim bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiesniedz VID informācija par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas rezidenti un kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 EUR vai vairāk. 

Šī prasība ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra un VID lielam skaitam fizisko personu jau ir nosūtījuši vēstules ar lūgumu sniegt paskaidrojumus, iesniegt ienākumu deklarācijas un samaksāt nodokli par nedeklarētiem ienākumiem, ja tādi bijuši. Šādas vēstules ir saņēmuši arī tie Latvijas iedzīvotāji un pilsoņi, kuri jau ilgstoši dzīvo un strādā ārpus Latvijas un faktiski ir Latvijas nerezidenti, bet par to nav informējuši Latvijas valsts iestādes un VID.  

Ar 2025. gadu bankām būs jāsniedz informācija VID arī par fizisko personu skaidras naudas iemaksām savos bankas kontos, ja iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 EUR vai vairāk. 

Tāpat kā par bankas kontu apgrozījumu, arī šī informācija VID bankām ir jāsniedz par Latvijas rezidentu iemaksām. Tā kā NN likuma prasības neattiecas uz nerezidentiem, par fiziskajām personām, kurām ir atvērti konti Latvijas bankās un kuri VID uzskaitē un bankās ir atzīmēti kā nerezidenti, informācija VID nav jāsniedz. 

Ir atšķirība starp valsts rezidentu un nerezidentu nodokļu tiesībās, proti,  valsts nodokļu rezidenti maksā savā valstī par visiem ienākumiem, tai skaitā ienākumiem, kas gūti ārpus savas rezidences valsts. Savukārt nerezidenti maksā nodokļus tikai par tiem ienākumiem, kas gūti konkrētā valstī, ja tie šajā valstī ir ar nodokli apliekami. Vai visi Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji mūžu mūžos ir uzskatāmi par Latvijas nodokļu rezidentiem ? Nebūt nē, jo cilvēki maina dzīves vietas valstis, ilgstoši strādā un dzīvo ārpus Latvijas, bet cilvēkiem par to ir jāinformē attiecīgās valsts iestādes. 

Kas ir nodokļu rezidenti – teorija un prakse

NN likumā ir noteikts, ka Latvijas nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1. šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai
2. šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3. šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.

Starpvalstu līgumos ir ietvertas plašāks pazīmju apraksts, pēc kurām nosaka, par kuras valsts rezidentu būtu uzskatāma konkrētā fiziskā persona. Piemēram, Latvijas un Polijas līgumā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu 4. pantā ir noteikts, ka jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts rezidents» apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu vai uz jebkuru līdzīga rakstura kritēriju.  Ja fiziskajai personai dzīves vietas ir vairākās valstīs,  tā tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs). Ja nav iespējams noteikt valsti, kura šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme vai ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona. Ja neviens no iepriekš minētajiem kritērijiem nav piemērojams, Līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Tātad fiziskās personas, kas nav uzskatāmi par rezidentiem, ir Latvijas nerezidenti. Diemžēl liels skaits Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju, kas jau ilgstoši dzīvo un strādā ārpus Latvijas,  nezina, ka Latvijas VID viņus joprojām uzskata par rezidentiem un tas ir iemesls, kāpēc VID viņiem ir nosūtījis vēstules par bankas kontu apgrozījumiem. Lai personas rezidences statuss atbilstu faktiskajai rezidencei, fiziskajai personai pašai ir jāveic noteiktas darbības.

Kas jādara rezidences statusa sakārtošanai un citi fizisko personu pienākumi 

VID interneta mājas lapā ir publicēta informācija par to, kā Latvijas rezidents var kļūt par Latvijas nerezidentu, publikācija atrodama saitē https://www.vid.gov.lv/lv/rezidences-statusa-noteiksana. VID skaidro, ka gadījumā, ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz:

• iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot konkrētu datumu, sākot ar kuru persona būtu uzskatāma par nerezidentu, un 
• sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
• tās valsts, par kuras rezidentu ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) un VID rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas VID attiecīgi uzskata vai neuzskata personu par Latvijas nerezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai un veic atbilstošu atzīmi informācijas sistēmā.

Iedzīvotājiem jāņem vērā arī tas, ka ir vairāki likumi, kuros noteikti pienākumi iedzīvotājiem informēt par dzīvesvietas maiņu. Tā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā ir noteikts personas pienākums deklarēt dzīvesvietu un tās maiņu, par kuru jāinformē dzīvesvietas deklarēšanas iestāde viena mēneša laikā pēc dzīvesvietas maiņas. Par dzīvesvietas maiņu šī likuma izpratnē netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ir ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar darba pienākumu izpildi jūrā, medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē, apcietinājumu vai soda izciešanu ieslodzījuma vietā. Savukārt saskaņā ar Fizisko personu reģistra likumu gadījumā, ja  personas dzīvesvieta ir ārvalstī, Latvijas pilsonis par to paziņo fizisko personu reģistram triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs (MK noteikumi Nr. 412 “Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā”). Fizisko personu reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, fiziskajai personai ziņas par izmaiņām jāiesniedz https://www.pmlp.gov.lv/lv/fizisko-personu-registrs.

Ja Jums nepieciešama sīkāka informācija, lūdzam sazinieties ar mums rakstot Jūsu pieprasījumu: info@orients.lv vai zvanot: +371 23072559.