VID uzziņa par pašnodarbinātās personas PVN reģistrāciju

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis jaunu uzziņu (2023. gada 6. marta uzziņa Nr. P005-17/8.6.1/23331) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu pakalpojumiem, ko Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai komercsabiedrībai (turpmāk - Sabiedrība) sniedz Iesniedzējs - Latvijas rezidents - fiziskā persona, kas ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Iesniedzējs Sabiedrībai sniedz programmatūras izstrādes un informāciju tehnoloģiju pakalpojumus un reģistrējot saimniecisko darbību, ir prognozējis, ka sniegto pakalpojumu apjoms mēnesī var sasniegt 3000 – 6000 euro, bet gadā no 36 000 – 72 000 euro.

Iesniedzējs sava iesniegumā ir norādījis, ka sniegtajiem pakalpojumiem tiks piemērota 0% PVN likme, attiecīgi viņam regulāri veidosies PVN pārmaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Līdz ar to PVN reģistrācija radīs papildus administratīvo slogu gan Iesniedzējam, gan nodokļu administrācijai, vienlaikus nedodot nekādu fiskālo efektu. Papildus tam šāda PVN maksāšanas kārtība būtiski ietekmē (sadārdzina un sarežģī) saimnieciskās darbības uzskaiti, kas savukārt ietekmē arī pašnodarbinātā peļņu.

Šai sakarā VID bija jāsniedz atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai Iesniedzējs kā pašnodarbinātā persona var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja plāno sniegt līgumā minētos pakalpojumus tikai Sabiedrībai ?
Ja Iesniedzējam obligāti jāreģistrējas, kāda PVN maksāšanas un aprēķināšanas kārtība iesniedzējam kā pašnodarbinātai personai par sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ?

VID viedoklis

VID uzziņā norāda, ka vispārīgā gadījumā pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 19. pantu, proti, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā, vai pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

Savukārt ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja PVN likumā nav noteikts citādi, ir pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta (PVN likuma 19. panta otrā daļa).

PVN likumā noteikts (PVN likuma 3. panta pirmā daļa), ka nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta, bet pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai pakalpojumu saņēmēju var uzskatīt par nodokļa maksātāju atbilstoši Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Regula)18. pantam (PVN likuma 3. panta sestā daļa), kurā noteikts, ka ja vien nav informācijas, kas liecina par pretējo, pakalpojumu sniedzējs sekojošos gadījumos var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, ir nodokļa maksātājs:

ja pakalpojumu saņēmējs ir paziņojis sniedzējam savu individuālo PVN identifikācijas numuru un ja pakalpojumu sniedzējs saņem minētā identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu;
ja pakalpojumu saņēmējs vēl nav saņēmis individuālo PVN identifikācijas numuru, bet informē pakalpojumu sniedzēju par to, ka viņš ir iesniedzis pieteikumu tā piešķiršanai, un ja pakalpojumu sniedzējs saņem jebkādu citu pierādījumu, kas apliecina, ka pakalpojumu saņēmējs ir nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kura nav nodokļa maksātāja, bet kura ir PVN nolūkā jāidentificē, un ja pakalpojumu sniedzējs pienācīgā apjomā veic pakalpojumu saņēmēja sniegtās informācijas pareizības pārbaudi, izmantojot ierastus tirdzniecības drošības pasākumus, piemēram, tādus, kas attiecas uz identitātes vai maksājumu pārbaudēm.

Regulā noteikts, ka pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, nav nodokļa maksātājs, ja viņš var apliecināt, ka pakalpojumu saņēmējs viņam nav paziņojis savu individuālo PVN identifikācijas numuru. Tomēr, neatkarīgi no informācijas, kas liecina par pretējo, telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtu pakalpojumu (Regulas 7. pants) sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojuma saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, nav nodokļa maksātājs tikmēr, kamēr pakalpojuma saņēmējs tam nav paziņojis savu individuālo PVN identifikācijas numuru.

Pēc VID rīcība esošās informācijasSabiedrība - pakalpojumu saņēmējs Iesniedzējam vēl nav paziņojis savu individuālo PVN identifikācijas numuru, tāpēc tas nav uzskatāms par nodokļa maksātāju. No tā izriet, ka šobrīd pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, tātad Latvija un pakalpojumiem ir piemērojama standarta PVN likme - 21 %.

Tā kā PVN likums (PVN likuma 59. panta pirmā daļa) paredz, ka nodokļa maksātājs var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro, Iesniedzējam ir tiesības nereģistrēties ka PVN maksātājam līdz brīdim, kamēr šādu sniegto pakalpojumu apjoms nepārsniedz 40 000 euro 12 mēnešu laikā, pie nosacījuma, ja neizpildās PVN likuma 55. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā, kā arī 57. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

PVN likuma 55. panta 1. daļas 2. un 3. punktā noteikts, ka nodokļa maksātājs PVN maksātāju reģistrā, pirms tas saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu vai sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs. PVN likuma 57. panta 1. daļa noteikts, ka ja nereģistrēts nodokļa maksātājs veicis preču iegādi ES teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, nodokļa maksātājs līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, kad ir sasniegts vai pārsniegts šajā likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis - 10 000 euro, reģistrējas PVN maksātāju reģistrā.

Tātad Iesniedzējam būs obligāts pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja sniegto pakalpojumu vērtība pārsniegs 40 000 euro 12 mēnešu laikā, vai pirms minētās robežvērtības sasniegšanas, ja izpildās kāds no PVN likuma 55. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā un 57. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, bet pēc reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā Iesniedzējam sniegtajiem pakalpojumiem Sabiedrībai būs jāpiemēro PVN 21 % apmērā, jāiesniedz PVN deklarācijas un jāveic citi nodokļa maksātāja pienākumi.

Secinājumi

VID uzziņā izteiktais viedoklis par to, ka pašnodarbinātā persona var “dzīvot mierīgi” līdz brīdim, kad tās sniegto pakalpojumu vērtība 12 mēnešu periodā sasniegs 40 000 euro vērtību, no Iesniedzēja skatu punkta ir vērtējams pozitīvi. Tomēr, PVN sistēma sniegtajiem/saņemtajiem pārrobežu pakalpojumiem visās ES dalībvalstīs funkcionē līdzīgi, tātad arī pakalpojuma saņēmēja valstī - ES dalībvalstī, pastāv pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam pirms pakalpojumu saņemšanas. Tāpēc var diezgan droši prognozēt, ka Sabiedrība agrāk vai vēlāk savu PVN reģistrācijas pienākumu izpildīs un Iesniedzēju par to informēs, kā rezultātā tam būs steidzīgi jāreģistrējas kā PVN maksātājam, pat ja 40 000 euro robežvērtība vēl nebūs sasniegta.

Kā liecina prakse visiedarbīgākais līdzeklis panākt to, lai pakalpojumu saņēmēju rosinātu reģistrēties kā PVN maksātāju vai lai darītu zināmu savu PVN reģistrācijas numuru, ir izsniegt rēķinu, piemērojot savas valsts noteikto standarta nodokļa likmi. Tādā gadījumā pakalpojumu saņēmējs parasti aktivizējas un operatīvi informē pakalpojumu sniedzēju par savu PVN reģistrācijas statusu.

Ceram, ka sniegtā informācija Jums ir noderīga. Ja radīsies jautājumi, lūdzu, sazinieties ar Orients Audit & Finance nodokļu projektu vadītāju un šī raksta autori, Inu Spridzāni, ina@orients.lv, vai lasiet vairāk par nodokļu ziņām šeit: https://www.orients.lv/expertise/tax-consultations/.