Ap un par nodokļu riska vadību

Lai sasniegtu šīs programmas zelta līmeni, nodokļa maksātajiem bija pienākums ieviest nodokļu riska vadību. Vai šobrīd nodokļa riska vadības ieviešana uzņēmumos ir zaudējusi savu aktualitāti un bez tās var iztikt? Mēģināsim atbildēt uz šo jautājumu. 

Nedaudz vēstures

Normas par Padziļināto sadarbības programmu (turpmāk - programma) likumā “Par nodokļiem un nodevām” stājās spēkā 2012. gadā un laika gaitā tika papildinātas un uzlabotas. Saskaņā ar VID datiem, 2022. gada beigās programmā bija 5159 dalībnieki, no kuriem zelta līmenī 72, sudraba līmenī 358 un bronzas līmenī 5159. Atkarībā no sasniegtā līmeņa programmas dalībniekiem bija tiesības izmantot dažādas priekšrocības, kas pārējiem nodokļu maksātājiem nebija pieejamas.

“Zelta līmeni sasniegušiem dalībniekiem bija visplašākais priekšrocību saraksts, bet, lai to sasniegtu, viens no kritērijiem bija Ministru kabineta noteikumu prasībām atbilstoša nodokļu riska vadības ieviešana.”

Pāreja uz nodokļu maksātāju reitingu sistēmu

Paralēli ieviestajai programmai VID izstrādāja nodokļu maksātāju reitingu sistēmu, kas nodokļa maksātājiem ir pieejams kopš 2018. gada septembra un laika gaitā tika pilnveidota un attīstīta, kā rezultātā padziļinātās programmas darbība tika atcelta, aizstājot to ar nodokļu maksātāju reitingu sistēmu. VID, nosakot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, izmanto dažādas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas, tai skaitā deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītājus, nodokļu saistību izpildes rādītājus, darba samaksas novērtējumu un citas. Reitingu noteikšanā VID izmanto daudz plašāku izvērtējamās informācijas tvērumu nekā tas bija noteikts  Ministru kabineta noteikumos par padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku statusa iegūšanu.

Reitinga novērtējuma rādītāju novērtējuma skala ir publiski pieejama VID mājas lapā. Kaut arī nodokļu maksātāju reitingiem ir informatīvs raksturs, tomēr, kā liecina VID rīcībā esošā informācija, VID izziņu par nodokļu maksātāju reitingu kopā ar citiem dokumentiem pieprasa kredītiestādes, izskatot uzņēmumu kredīta pieteikumus, kā arī valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi publisko iepirkumu procedūru ietvaros. Tāpat reitinga izziņu no komersantiem pieprasa revidentu biroji un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un tas ir svarīgs arī tiem nodokļu maksātājiem, kuri rūpējas par savu reputāciju un cenšas to uzlabot. Papildus tam, A reitinga nodokļu maksātajiem ir noteiktas vairākas priekšrocības, kuras nav pieejamas citu līmeņu nodokļu maksātājiem. 

Reitingu sistēma ietver A,B,C, N un J līmeņus, kur A reitings tiek piešķirts nodokļu maksātājiem, kuriem ir laba saistību izpilde un tiem nav būtisku nodokļu pārkāpumu risku. 

VID interneta  ir ievietota detalizēta informācija par to, kā tiek veidots reitings un kādi faktori to ietekmē, lūdzam skatīt šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataju-reitinga-sistema.  

Kā sasniegt A reitingu un to noturēt?

Raugoties formāli, nodokļa maksātāja reitingu nodokļu riska vadības esamība vairs neietekmē, jo tā netiek pieprasīta, kā tas bija noteikts padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībniekiem.
Tomēr ir skaidrs, ka šādu augstu reitingu, it īpaši lielā uzņēmumā, nevar sasniegt bez precīzi definētas grāmatvedības uzskaites kārtības, atskaišu iesniegšanas termiņu ievērošanas kontroles un noteiktiem atbildības līmeņiem par noteikto procesu izpildi. Šie procesi ietver ne tikai deklarāciju un pārskatu savlaicīgu iesniegšanu, bet ietver arī procedūras, kā pareizi noteikt un piemērot nodokļu likumu normas, it īpaši ieviešot jaunus produktus vai tirgus. 

Tātad, nodokļu riska vadība ietver un definē saimnieciskās darbības jomas, procesus un uzņēmumā veiktās darbības ar nodokļu riskiem saistīto darbību apzināšanai, nosaka nodokļu riskus, definē kontroles pasākumus, lai preventīvi novērstu nodokļu risku iestāšanos, kā arī nosaka par kontroles pasākumu izpildi atbildīgās personas. Līdz ar to nodokļu riska vadība nav formāla prasība vai pašmērķis, bet ir efektīvs rīks, lai nodrošinātu nodokļa maksātājam augstu reitingu.  

Nodokļu riska vadība un ilgtspējas ziņojumi

Kā zināms, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas direktīva, ir jāatklāj informācija par būtiskām ilgtspējības jomām saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS), par to sīkāk var izlasīt mūsu rakstos: “Pirmā ilgtspējas ziņojuma pārbaude” un ”Galvenais no ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta”.

Saskaņā ar ziņošanas standartu ESRS1 (Vispārīgās prasības) dubultais būtiskums ir pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai, un, ņemot vērā nodokļu iemaksu nozīmi sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai un pastiprināto investoru kontroli par šiem maksājumiem, tie ir jāuzskata par svarīgu daļu, veicot dubulto būtiskuma novērtējumu, kas attiecīgi tiek ietverta arī ilgtspējas ziņojumos. 

Saskaņā ar labo praksi un rekomendācijām šajos ziņojumos tiek ietverta informācija par nodokļu pārvaldību, kontroli un riska pārvaldību, atklājot informāciju par to, kā tiek identificēti, pārvaldīti un uzraudzīti nodokļu riski, kā arī informācija par to, kā organizācija sadarbojas ar ieinteresētajām personām nodokļu jautājumos, tai skaitā ar nodokļu iestādēm, piemēram, saskaņojot nodokļu piemērošanu konkrētiem darījumiem. Visi iepriekšminētie riski un procesi parasti tiek ietverti nodokļu risku vadības procedūrās, līdz ar to ir būtiski, ka šāda līmeņa uzņēmumiem šīs procedūras ir ieviestas.

Kā redzams, nodokļu riska vadības procedūra kopā ar citiem grāmatvedības uzskaites un organizācijas dokumentiem ir efektīvs rīks nodokļu risku novēršanai, kas ilgtermiņā var atstāt pozitīvu ietekmi ne tikai uz uzņēmuma finansiālo situāciju, bet arī uz reputāciju un veiksmīgas attīstības perspektīvām.

Ja Jums nepieciešams atbalsts uzņēmuma nodokļu riska vadības izstrādē vai papildināšanā, lūdzu sazinieties ar mūsu nodokļu konsultanti – Inu Spridzāni, ina@orients.lv.