Nodokļu aktualitātes, marts

Apkopojumā iekļauta informācija par kompensācijām darbiniekiem par attālināto darbu, par nesadarbojošos valstu saraksta paplašināšanu un tā ietekmi un par projektu grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Par attālinātā darba izdevumu kompensācijām darbiniekiem 

Saeima ir pieņēmusi likumu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kurā atbilstoši Ministru kabineta priekšlikumam ir ietverta norma, kas paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 2023. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro un ir izpildīti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Pārejas noteikumu 160. punkta nosacījumi. Atbrīvojumu nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas. Minētais atbrīvojums piemērojams, sākot no 2023. gada 1. janvāra.

Nesadarbojušos valstu saraksta paplašināšana un tā ietekme

Šī gada februārī Eiropas Savienības (ES) Komisija pieņēma lēmumu paplašināt tā saucamo nesadarbojušos valstu sarakstu, iekļaujot tajā no Latvijas tālākas teritorijas - Kostariku, Maršalu salas, Britu Virdžīnu salas un blakus esošo Krievijas Federāciju (KF). Tiem nodokļu maksātājiem, kuriem sadarbība ar KF reģistrētiem komersantiem nav pilnībā izbeigta  un maksājumi uz vai no KF joprojām tiek veikti, svarīgi saprast Komisijas lēmuma  ietekmi uz savu saimniecisko darbību. 

Pirmkārt, saistībā ar šo lēmumu ir gaidāmi papildinājumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, iekļaujot tur KF. Tā rezultātā Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem radīsies pienākums ieturēt nodokli no maksājumiem KF reģistrētām juridiskajām personām, tāpat kā no maksājumiem, kas veikti uz citām zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm, kas iekļauti šajā sarakstā. Lai gan pastāv īpaša kārtība, kādā var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atļauju nodokli neieturēt, tomēr no nodokļa maksātāja puses tas prasa papildus laika resursus un nav garantijas, ka šādu atļauju VID izsniegs. 

Otrkārt, Ministru kabineta noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”, kas pieņemti, pārņemot  ES Padomes direktīvu 2018/822 (DAC6), paredzēts pienākums nodokļu maksātājiem ziņot par pārrobežu darījumiem (shēmām) VID. Viena no pazīmēm, kurai izpildoties ziņojums ir jāsniedz, ir fakts, ka maksājumu saņēmējs ir saistīta persona un nodokļu rezidents kādā valstī vai teritorijā, kas ir iekļauta trešo valstu sarakstā, kuras ES dalībvalstis kopīgi vai kopā ar ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), ir novērtējušas kā tādas, kas nesadarbojas. Tā kā KF ir iekļauta šajā sarakstā, šādi darījumi, iespējams, kļūs par ziņojamām shēmām, ja tie veikti ar saistītām personām. 

Likumprojekts grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” 

Likumprojekts ir iesniegts Saeimā izskatīšanai, kas varētu tikt uzsākta pēc 2023. gada budžeta likuma pieņemšanas. Likumprojektā ietvertas vairākas normas nolūkā pilnveidot nodokļu kontroles un administrēšanas procesu. Viena no tām paredz, ka nodokļu kontrole turpmāk ietvers vairākus līdz šim atsevišķus kontroles veidus, t.i. tematisko pārbaudi, datu atbilstības pārbaudi, nodokļu apmēra precizēšanu un ar nodokli apliekamā objekta precizēšanu. Lai gan nodokļu kontrole ir plānota līdzīga nodokļu revīzijai (auditam), tomēr VID ziņā ir noteikt, kurš no nodokļu administrācijas pārbaudes veidiem - nodokļu kontrole vai nodokļu revīzija (audits) – konkrētajā gadījumā ir piemērotākais. Ja iestādes iegūto faktu kopums ir pietiekams nodokļu rēķina izdošanai, vai, ja konstatēto pārkāpumu vai neatbilstību ir iespējams novērst pašam nodokļu maksātājam, VID var izvēlēties veikt nodokļu kontroli, savukārt, ja būs nepieciešama padziļināta informācijas iegūšana un plašāka faktu noskaidrošana (piemēram, iegūstot informāciju arī no trešajām personām, tajā skaitā, ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm), kā piemērotākā nodokļu administrācijas pārbaude var tikt noteikta nodokļu revīzija (audits).

Otrs svarīgs jauninājums, kura ieviešanas mērķis ir  efektīvāk apkarot aplokšņu algas, ir VID tiesības maksājamos algas nodokļus par darbiniekiem noteikt uz aprēķinu pamata un to veikt ne tikai nodokļu revīzijā (auditā), bet arī veicot nodokļu kontroli. Nodokļu aprēķins tiks veikts gadījumā, ja nodokļu maksātāja darbinieku darba samaksa mēnesī ir mazāka par atbilstošās profesijas mēneša vidējo darba samaksu vai vidējo stundas tarifa likmi nozarē vai darbinieka nostrādāto darba stundu skaits mēnesī ir mazāks par mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai. Šādā gadījumā nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa tiks noteikta, pamatojoties uz VID apkopoto informāciju par atbilstošās profesijas vidējo mēneša darba samaksu, vidējo mēneša stundas tarifa likmi nozarē un vidējo mēneša darba stundu skaitu vienai darbavietai iepriekšējā gadā. 

Ja taksācijas periodā nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai darbinieka nostrādāto darba stundu skaits ir mazāks par 80 % no atbilstošās profesijas vidējās mēneša darba samaksas vai vidējās mēneša stundas tarifa likmes nozarē vai mēneša vidējā darba stundu skaita vienai darba vietai un nodokļu maksātājs nesniedz pamatotu skaidrojumu, budžetā maksājamo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmēru VID aprēķinās no starpības starp nodokļu maksātāja deklarēto darbinieka darba samaksu un 80 % no atbilstošās profesijas vidējās mēneša darba samaksas nozarē, ņemot vērā vidējo mēneša stundas tarifa likmi un nostrādāto mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai. Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumprojektu šāda IIN un VSOAI aprēķina metode tiks izmantota arī citos gadījumos, piemēram, ja nodokļa maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem, vai arī grāmatvedības uzskaites dati VID ieskatā ir nepilnīgi. Lai gan likumprojekta autori anotācijā mierina nodokļu maksātājus, ka nodokļu kontroles uzsākšana uz aprēķinu pamata “aplokšņu algām” neattieksies uz tiem maksātājiem, kuri VID segmentēšanas rezultātā ir iekļuvuši uzticamo maksātāju segmentā, uztraukums par šo normu piemērošanas praktisko pusi nodokļu maksātāju un viņus pārstāvošo organizāciju vidū jau ir radies.

Ceram, ka sniegtā informācija Jums bija noderīga. Ja radīsies jautājumi, lūdzu, rakstiet mūsu nodokļu projektu vadītājai, Inai Spridzānei, ina@orients.lv.