Nodokļu pārskatāmība ilgtspējas kontekstā: Jaunās realitātes

Kā zināms, daļai no uzņēmumiem ilgtspējas ziņojums kā vadības ziņojuma sastāvdaļa būs obligāta jau 2025. gadā. 

Ilgtspējas ziņošanas pienākumu uzņēmumiem nosaka 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr. 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (turpmāk – Direktīva). Direktīvas mērķis ir veicināt korporatīvo atbildību un caurskatāmību, tāpēc uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (subjektiem), ir jāpublisko informācija par būtiskiem ilgtspējas jautājumiem. Direktīvā noteikts, ka ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, un pārvaldības faktori, tostarp ilgtspējas faktori, kas definēti Regulā Nr. 2019/2088[1], tai skaitā vides, sociāli un ar darbiniekiem saistīti jautājumi, cilvēktiesību ievērošana un cīņa pret korupciju un kukuļošanu.

Direktīvas prasības Latvijā tiek ieviestas, transponējot tās Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā (turpmāk – likums), kurš šī gada 26. septembrī Saeimā bija pieņemts 2. galīgajā lasījumā kopā ar grozījumiem Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā u.c. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas. Likuma mērķis atbilstoši Direktīvai ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu likumā minēto subjektu saimnieciskās darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Likuma subjekti Latvijā ir reģistrētās lielas sabiedrības un lielas koncerna mātes sabiedrības, mazās sabiedrības (izņemot mikro sabiedrības) un vidējās sabiedrībās, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrības, kā arī izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem - ārvalstu komersantu filiāles. 

Jāņem vērā, ka uzņēmumu loks, kuriem būs jāveic obligātā ziņošana, tuvākajā nākotnē ik gadu paplašināsies un tām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, sākot jau ar 2024. pārskata gadu. Saskaņā ar likumprojektu pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu neattieksies uz krājaizdevumu sabiedrībām, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondiem, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondiem.

Kāda informācija jāsniedz ilgtspējas ziņojumā ?

Informācija, kas iekļaujama ilgtspējas ziņojumā, ir norādīta Direktīvā un likumā (likuma 4. pants). 

Tai jāietver:

•  uzņēmuma saimnieciskās darbības modeļa un stratēģijas apraksts un tā noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem; 
• uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem, uzņēmuma finanšu un investīciju plāni, kuru mērķis būtu nodrošināt, ka tā darbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu;
•  informācija par to, kā uzņēmuma darbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem, vai un kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem. 

Papildus tam ziņojumā jāietver: 

•  apraksts par uzņēmuma noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā; 
• apraksts par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un paziņojums par to, vai ar vides faktoriem saistītie uzņēmuma mērķrādītāji ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem; 
• kā arī apraksts par uzņēmumam draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp apraksts par galvenajām jomām, kur uzņēmums ir atkarīgs no minētajiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda. 
• Likuma subjekts ziņojumā ietver arī informāciju par ilgtspējas informācijas ieguves avotiem un metodēm, kā arī par tā vērtību ķēdi, tā produktiem un pakalpojumiem, komercdarbības attiecībām un piegāžu ķēdēm un citu informāciju. 

Par ziņošanas standartiem 

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas direktīva, ir jāatklāj informācija par būtiskām ilgtspējas jomām saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (turpmāk – ziņošanas standarti vai ESRS). Tas nepieciešams, lai nodrošinātu sniegtās informācijas kvalitāti, proti, lai tā būtu saprotama, pārbaudāma, salīdzināma un precīzi sniegta, lai lietotāji izprastu uzņēmuma stratēģiju un pieeju, procesus un procedūras, kā arī uzņēmuma darbības rezultātus attiecībā uz tā darbību. 

Regulā Nr. 2023/2772,  ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (turpmāk- regula), noteikts, ka regulas I un II pielikumā ir noteikti ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas uzņēmumiem ir jāpiemēro, lai sniegtu ilgtspējas ziņas.  Regulā I pielikumā ietverti 12 standarti, kas ietver informāciju par vispārējām prasībām (ESRS1), par vispārēji atklājamo informāciju (ESRS2), klimata izmaiņām (ESRS E1), piesārņojumu (ESRS E2) un citi. 

Piemēram, standartā ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” cita starpā noteikts, ka uzņēmumam jāsniedz informācija par to, vai un kā tas apsver, vai tā stratēģija un darbības modelis rada būtisku ietekmi uz skartajām kopienām.  Lai gan skartās kopienas nepiedalās uzņēmuma stratēģijas vai uzņēmējdarbības modeļa izstrādē, to viedokļi var sniegt informāciju uzņēmuma darbības modeļa novērtējumam, tāpēc uzņēmums ilgtspējas ziņojumā var atklāt skarto kopienu viedokļus. Kā norādīts standartā, ietekme uz skartajām kopienām var būt saistīta ar uzņēmuma stratēģiju vai darbības modeli dažādos veidos. 

Ietekme var būt saistīta ar uzņēmuma piedāvāto vērtību. Piemēram, būvniecība vai projektu uzsākšana ar termiņiem, kas nedod pietiekami daudz laika, lai apspriestos ar grupām, ko skar attiecīgie projekti. Vai arī ietekme var būt saistīta ar tā vērtības ķēdi. Piemēram, zemes izmantošana valstīs, kurās īpašumtiesības bieži vien ir strīdīgas. Kā arī ietekme var būt saistīta ar uzņēmuma izmaksu struktūru un ieņēmumu modeli Piemēram, agresīvas nodokļu optimizēšanas stratēģijas, jo īpaši attiecībā uz darbībām jaunattīstības valstīs.

Dubultais būtiskums

Saskaņā ar ziņošanas standartu ESRS1 (Vispārīgās prasības) dubultais būtiskums ir pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai. 

Dubultā būtiskuma novērtējuma veikšana - ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums, ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu noteikt būtisko ietekmi, riskus un iespējas, par kuriem ir jāziņo. Saskaņā ar standartu ilgtspējas jautājums ir būtisks, ja tas atbilst kritērijiem, kas definēti saistībā ar ietekmes būtiskumu (šī standarta 3.4. iedaļa) vai finansiālo būtiskumu (šī standarta 3.5. iedaļa), vai abiem šiem kritērijiem. 

Ietekmes būtiskuma un finansiālā būtiskuma novērtējumi ir savstarpēji saistīti, un ir jāņem vērā šo divu pamataspektu savstarpējā atkarība. Standartā noteikts, ka izejas punkts ir ietekmes novērtējums, tomēr var būt arī tādi būtiski riski un iespējas, kas nav saistīti ar uzņēmuma ietekmi. Ilgtspējas ietekme var būt finansiāli būtiska jau sākotnēji vai kļūt finansiāli būtiska, kad var pamatoti gaidīt, ka tā ietekmēs uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, tā vērtību, piekļuvi finansēm vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā.

Nodokļi - svarīga ilgtspējas joma 

Ņemot vērā nodokļu iemaksu nozīmi sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai un pastiprināto investoru kontroli par šiem maksājumiem, tie ir jāuzskata par svarīgu daļu, veicot dubulto būtiskuma novērtējumu. Pirmām kārtām tā ir maksājamo nodokļu sociālā ietekme un attiecīgi sociālā atbildība par sabiedrisko pakalpojumu finansējumu. Līdz ar to maksājamo nodokļu apmēru var uzskatīt par spēcīgu uzņēmuma ietekmes uz skartajām kopienām un sabiedrību kopumā rādītāju, tāpēc sabiedrība bieži vien pieprasa lielāku nodokļu caurskatāmību, lai varētu izprast uzņēmuma pieeju nodokļiem, kā tiek pārvaldīti nodokļu riski un cik daudz tiek maksāti nodokļi. 

Papildus tam pastāv investoru interese, novērtējot uzņēmuma ilgtspēju, jo uzņēmuma pieeja nodokļiem var radīt ievērojamus riskus, kas ietekmē ieguldījumu atdevi vidējā termiņā un ilgtermiņā. Lai šos riskus vadītu, investori vēlas, lai uzņēmumi sniegtu plašāku informāciju par nodokļiem, kas ļautu novērtēt ne tikai finanšu aspektus, bet arī pārvaldības un reputācijas riskus, kas saistīti ar viņu pieeju nodokļiem. Investori nereti nosaka pienākumu veikt iekšējās procedūras uzņēmumos, kas stimulē nodokļu caurskatāmību vai  arī atklāt informāciju par nodokļiem saskaņā ar īpašu nodokļu standartu (turpmāk – GRI 207), ko izdevusi Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI)[2], kas uzņēmumiem piedāvā norādes, lai atklātu informāciju par nodokļiem kā daļu no ilgtspējas ziņojumiem. 

Līdz ar to nodokļu informācijas atklāšana veicina un rada uzticību investoru, klientu un kopumā sabiedrības uzticību uzņēmumiem. Pat tad, ja uzņēmums secina, ka nodoklis pats par sevi nav būtiska joma, jo citas ilgtspējas tēmas tiek uzskatītas par augstākām prioritātēm, informācijas sniegšanu par nodokļiem ilgtspējas ziņojumā eksperti iesaka tomēr apsvērt. 

Ja uzņēmums uzskata, ka maksājamie nodokļi ir būtiski,  starptautiska organizācija, kas sniedz tehnisku atbalstu ESRS jeb ilgtspējas ziņošanas standartu izstrādē (EFRAG) [3] ir norādījusi, ka GRI 207 varētu izmantot par pamatu tās nodokļu informācijas atklāšanai ilgtspējas ziņojumos. 

GRI 207 sastāv no četrām informācijas atklāšanas kategorijām:

1. Informācijas atklāšana 207- 1: Nodokļu pieeja, kas ietver sīkāku informāciju par uzņēmuma nodokļu stratēģiju, kas to pārrauga un kā tā atbilst plašākai ilgtspējības stratēģijai. 
2. Informācijas atklāšana 207- 2: Nodokļu pārvaldība, kontrole un riska pārvaldība, kurā jāatklāj informāciju par organizācijas nodokļu pārvaldības struktūru un to, kā tiek identificēti, pārvaldīti un uzraudzīti nodokļu riski.
3. Informācijas atklāšana 207- 3: Ieinteresēto pušu iesaistīšana un ar nodokļiem saistīto problēmu pārvaldība, kurā norāda, kā organizācija sadarbojas ar ieinteresētajām personām nodokļu jautājumos, tai skaitā ar nodokļu iestādēm, piemēram, saskaņojot nodokļu piemērošanu konkrētiem darījumiem. 
4. Informācijas atklāšana 207- 4: Pārskati par katru valsti, kurā organizācijai ir jāziņo par kvantitatīviem datiem, tostarp par ieņēmumiem, nodokļiem un uzņēmējdarbību katrā valstī.

Tā kā prasība par ilgtspējas  ziņojumiem ir jauna lieta, pašlaik starp uzņēmumu nodokļu un ilgtspējas ekspertiem sadarbības prakse vēl tikai veidojas. Bieži vien nodokļu konsultanti nav informēti par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem jeb ESRS un to, kā tas varētu ietekmēt uzņēmumu nodokļu stratēģiju, pārvaldību un nodokļu riska profilu. Savukārt uzņēmumu ilgtspējas eksperti nodokļus uzskata par finanšu pārskatu posteni, nevis par ilgtspējas problēmu. 

Tāpēc profesionāļi ilgtspējas jautājumos uzskata, ka ir svarīgi, lai uzņēmumu nodokļu departamenti un ilgtspējas komandas sadarbotos, lai nodrošinātu, ka ar nodokļiem saistītā ietekme, riski un iespējas tiek identificētas un ņemtas vērā dubultā būtiskuma novērtējumā. 

Ja uzņēmums jau šobrīd sagatavo informāciju par nodokļiem, šīs jomas eksperti iesaka vispirms veikt  esošās informācijas atšķirību novērtējumu, salīdzinot to ar informāciju, kas tiek prasīta GRI 207. Attiecīgi uzņēmumam būtu jāveic tā nodokļu kontroles sistēmas pašreizējā stāvokļa novērtējums un, ja nepieciešams, tās uzlabojumi, ņemot vērā turpmākās prasības publiskot informāciju. 

Autore: 

Ina Spridzāne, Orients Audit & Finance nodokļu projektu vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante.

Avots: iFinanses.lv 

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
 

[1] Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI) ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas piedalās ilgtspējības ziņojumu izstrādes un pilnveidošanas procesos, https://www.globalreporting.org

[2]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē

[3] EFRAG – organizācija, kas sniedz tehnisku atbalstu ESRS jeb ilgtspējības ziņošanas standartu izstrādē, https://www.efrag.org/