Galvenais no ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta

Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Savienības Korporatīvo ilgtspējas ziņošanas direktīvu Latvijas likumdošanas līmenī (par Direktīvu vairāk te). Līdz ar to šis likumprojekts atspoguļo ES līmenī jau pieņemto regulatīvo rāmi un neko būtiski jaunu nepasaka tiem, kas ir iepriekš detalizēti iepazinušies ar direktīvas saturu. Tomēr dažas svarīgas lietas tiek precizētas atbilstoši lokālām regulatīvām normām. Citiem vārdiem, Likumprojekts precizē rāmi par to KAS?, KAM?, KĀ? un KAD? jāziņo Latvijas ietvaros. 

Likuma subjekti 

Likumprojekta subjekti Latvijas Republikā ir: 

• reģistrētās lielas sabiedrības un lielas koncerna mātes sabiedrības; 
• mazās sabiedrības, izņemot mikro sabiedrības, un vidējās sabiedrībās, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū; 
• trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrības; 
• filiāles pie noteiktiem kritērijiem. 

Jāatzīmē, ka subjektu loks, kam pienākās obligātā ziņošana, pārredzamā nākotnē ik gadu paplašināsies. Pirmām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajā tirgū, kas jau šobrīd gatavo nefinanšu ziņojumus, ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu sākot jau ar 2024. pārskata gadu.

Savukārt, lielām sabiedrībām ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu sākot ar 2025. pārskata gadu. Likumprojekts “Grozījumi "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā"” nosaka, ka arī Publisku personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām atbilstoši jāsagatavo ilgtspējas ziņojums sākot ar 2025. pārskata gadu. Jāatzīmē, ka lielo sabiedrību kritēriji (jāpārsniedz divus no trim kritērijiem) saskaņā ar virzīto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” tiek paaugstināti par 25% uz:

• bilances kopsumma - EUR 25 000 000
• neto apgrozījums – EUR 50 000 000
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250 (paliek nemainīgs).

Ilgtspējas ziņojums attiecas uz to pašu pārskatu sniedzēju vienību, kas attiecas uz finanšu pārskatiem. Tātad mātes sabiedrības sagatavo konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, iekļaujot ziņas par visām meitas sabiedrībām. 

Ziņošanas standarti

Anotācijā Likumprojekta minētais mērķis ir “nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.” Likums nosaka, ka ilgtspējas ziņojums būs jāsagatavo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (turpmāk Standarti), kas ir pieņemti un publicēti ES oficiālā žurnālā. Standarti iekļauj prasības atklāt informāciju ilgtspējas ziņojumā par vides, sociālās atbildības un pārvaldības aspektiem. To mērķis nodrošināt ziņotās informācijas salīdzināmību visā Eiropā.

Likumprojekta anotācija uzsver, ka vienoti standarti ir nepieciešami, lai panāktu, ka “ilgtspējas informācijas statuss ir salīdzināms ar finanšu informācijas statusu”. Tādā veidā tiek nostiprināts ilgtspējas ziņojuma svars un kvalitātes aspekts attiecībā pret finanšu pārskatiem. Likumprojekts nosaka iekļaut ilgtspējas ziņojumu vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā iekš Gada pārskata, kas kopā veidos integrēto ziņojumu. 

Vienotais elektroniskais ziņošanas formāts

Papildus likumprojekts paredz, ka vadības ziņojumu jāsagatavo vienotajā elektroniskā ziņošanas formātā (turpmāk – ESEF (no angl. European Single Electronic Format)) saskaņā ar Regulu Nr. 2019/815, iezīmējot ilgtspējas ziņojumā sniegto ilgtspējas informāciju ar iXBRL formātu (Lasi vairāk). Svarīgs papildinājums šim ir publicētais likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas nosaka, ka Subjekti iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam visu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) ESEF formātā. Šim nolūkam Sabiedrībai ir nepieciešams specializēts sertificēts iezīmēšanas rīks un iemaņas darbam ar iXBRL datu standartu. Šādu iezīmēšanas rīku un saistītos pakalpojumus jau vairākus gadus piedāvājam Orients, lai iepazīties ar to, raksti mums uz info@orients.lv. 

Ilgtspējas ziņojuma pārbaude

Saskaņā ar Likumprojektu ilgtspējas ziņojumu būs jāpārbauda zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk – Revidents) gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā. Tāpat Sabiedrība var izvēlēties vienu un to pašu vai dažādus neatkarīgus Revidentus Gada pārskata finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņojuma pārbaudei. Likumprojektā noteikts, ka Revidents apliecina:

• ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilstību Standartu prasībām;
• ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) ESEF formātu un tajā ietverto ilgtspējas ziņu iezīmēšanu ar iXBRL formātu atbilstību tehniskām regulatīvām prasībām.

Līdz 2030. gadam ilgtspējas ziņojumam ir paredzēta ierobežotās pārliecības pārbaude, ko zvērināti revidenti veiks saskaņā ar SAUS 3000. Lasi vairāk par pārbaudi un piesakies sarunai ar Orients galveno partneri Natāliju Zaicevu, kas piedalījās Likumprojekta izstrādes darba grupā. 

Kas mainās biznesā?

Likumprojekta publicēšana ir nozīmīgs solis izpratnes celšanai par ilgtspējas ziņojuma nopietno raksturu. Ilgtspējas ziņošana cieši integrējās ar finanšu pārskatiem, veidojot integrēto pārskatu. Izskatās, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa izmaiņām ziņošanas kārtībā un datu apmaiņas procesos. Tas paver durvis vairākiem jautājumiem līdz pat uzņēmuma stratēģijas koriģēšanas saistībā ar ekonomiskās konkurētspējas noturēšanas jaunā tirgus realitātē. Tām Sabiedrībām, kas ir Likumprojekta Subjekti iesakām laicīgi identificēt atbildīgās personas par ilgtspējas ziņojuma esamības nodrošināšanu Gada pārskatā, iekļaujot šī saraksta lokā gan vadību, gan atbildīgo personu par Gada pārskata sagatavošanu un revīziju.

Iepazīties ar Likumprojektu.

Ja vēlies labāk noorientēties jaunajā regulatīvajā rāmī, vai nepieciešama konkrēta konsultatīvā palīdzība, raksti Jekaterinai Novickai, jekaterina@orients.lv.