Ilgtspējas informācijas atklāšana. Kādas izmaiņas sagaida uzņēmumus?

Gan no sabiedrības, gan no regulējošo iestāžu puses pieaug interese un prasības saistībā ar uzņēmuma caurredzamību, ētikas un atbildības standartiem. Klientiem, sadarbības partneriem, darba meklētājiem un citām ieinteresētām pusēm arvien vairāk interesē, kādu ietekmi uzņēmums atstāj uz sabiedrību un vidi, kā vērtē savu sniegumu un, kādus mērķus nosprauž ārpus finanšu pārskatā iekļautajiem rādītājiem. 

Ilgtspējas pārskats ir veids kā informēt plašāku sabiedrību par uzņēmuma vērtībām, ietekmi uz sociālajiem aspektiem un vidi. Neskatoties uz to, kādus standartus vai vadlīnijas izmanto, gatavojot ilgtspējas pārskatu, ir trīs nemainīgas jomas, kuras būtu jāiekļauj:

• Uzņēmuma ietekme uz vidi - tas ir atbildīgs resursu patēriņš, lai mazinātu uzņēmuma ietekmi uz vidi. Šeit ir iekļauti tādi kritēriji, kā CO2 emisijas, enerģijas patēriņš, ūdens patēriņš, atkritumu apjoma samazināšana un pārstrāde.
• Uzņēmuma ietekme uz sociālo jomu - nozīmē, ka uzņēmums rīkojas atbildīgi, rūpējoties par darbinieku labbūtību, vienlīdzību, īstenojot taisnīgu attieksmi, kā arī domā par savu nozīmi sociālajā kontekstā.
• Uzņēmuma pārvalde - nozīmē kompetenta un atbildīga menedžmenta esamību, kā arī labi organizētus procesus, kas ļauj efektīvi vadīt uzņēmumu, izvērtējot riskus, ievērojot ētikas principus, likumdošanas  normas un sabiedrības intereses.

Šobrīd ilgtspējas pārskata sagatavošanas prasības nav reglamentētas. Tomēr par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem saskaņā ar Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu (Non-financial reporting directive, NFRD) būtu jāziņo publisko personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, ja divus gadus pēc kārtas tās vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 500 un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

• bilances kopsumma — lielāka par 20 000 000 EUR
• neto apgrozījums — lielāks par 40 000 000 EUR

Līdz šim problēmu sagādāja vienotu ilgtspējas ziņošanas standartu un likumdošanas prasību sasaistes ar ziņošanas standartiem trūkums, tomēr risinājums ir sagaidāms jau pārskatāmā nākotnē.

Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva 

2022. gada novembrī stājās spēkā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (Corporate Sustainability Reporting Directive, CSRD), saskaņā ar kuru noteiktam uzņēmumu lokam tiks uzlikts par pienākumu regulāri atklāt informāciju par savu ietekmi uz sabiedrību, vidi un pārvaldes praksi. Tas ir vēl viens solis pretī sociālo un vides jautājumu stiprināšanai, kā arī vienoto ilgtspējas ziņošanas standartu ieviešanai Eiropas Savienībā (ES). CSRD ievieš detalizētākas ziņošanas prasības par uzņēmumu ietekmi uz vidi, cilvēktiesībām un sociālajiem standartiem, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem saskaņā ar ES klimata mērķiem.

Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasībās paredzēta arī finanšu un ilgtspējas pārskatu digitalizācija. Tas nozīmē, ka pārskati būs jāsniedz regulatīvām iestādēm vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā XHTML un vadības ziņojums, kas ietvers sevī ilgtspējas ziņojumu, jāmarķē saskaņā ar iXBRL specifikāciju, izmantojot topošo Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu taksonomiju. Eiropas biržās kotētajiem uzņēmumiem šī prasība attiecībā uz konsolidēto finanšu pārskatu marķēšanu saskaņā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu taksonomiju jau ir spēkā no 2021.gada. Vairāk par pārskatu digitalizāciju var izlasīt rakstos “Vienotais elektroniskais ziņošanas formāts biržā kotētiem uzņēmumiem” un “Digitalizācija un ilgtspēja apvienojās”.

Lai nodrošinātu, ka uzņēmumi sniedz ticamu informāciju, tie tiks pakļauti neatkarīgai revīzijai. Finanšu un ilgtspējas ziņojumi būs vienlīdz būtiski, kas sniegs investoriem un citām ieinteresētām pusēm salīdzināmus un ticamus datus. 

Eiropas vienotais ilgtspējas ziņošanas standarts 

Līdz šīm uzņēmumi, kuri pēc savas izvēles vai likuma noteiktā kārtībā sastādīja ilgtspējas ziņojumu, varēja izvēlēties vienu no daudziem spēkā esošajiem standartiem un vadlīnijām. Tas apgrūtināja ilgtspējas ziņojumu pārbaudi un salīdzināšanu. Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Finanšu ziņošanas padome (European Financial Reporting Advisory Group, EFRAG) 2021. gadā ir uzsākusi darbu pie vienotā ilgtspējas ziņošanas standarta (European Sustainability Reporting Standards, ESRS). Standarts šobrīd atrodas izstrādes procesā un tā projekts ir atrodams šeit: https://www.efrag.org/lab6. 

ESRS tiek veidots kā ES obligāts ilgtspējas ziņošanas standarts, kas būs jāizmanto uzņēmumiem, kuriem būs jāsagatavo ilgtspējas pārskats saskaņā ar CSRD. ESRS mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumi, sniedz salīdzināmu, atbilstošu un uzticamu informāciju, vienlaikus skaidri definējot metodoloģiju un jomas, kas būtu jāapskata ilgtspējas ziņojumā. Pirmais ESRS projekta komplekts tiks piegādāts Eiropas Komisijai 2022. gada novembrī.

ESRS iekļauj sevī trīs standartu grupas no: 

• Vispārējie standarta principi
• Starpnozaru standarti
• Īpašas informācijas atklāšanas standarti par 11 ilgtspējas tēmām (piecas par vides tēmām, četras par sociālajām tēmām un divas par pārvaldības tēmām)

Lasi vairāk par tēmu “ESEF formāts ilgtspējas digitālajam ziņojumam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem?”

Kam būs jāziņo?

Jaunās ES ilgtspējas ziņošanas prasības, kurus nosaka CSRD un ESRS attieksies uz visiem lielajiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir kotēti akciju tirgos vai nē. Tiek plānots, ka ilgtspējas ziņošanas prasības ierobežotā apjomā skars arī MVU, taču šobrīd šādu prasību definēšana ir tikai projekta stadijā.

Jaunie noteikumi saskaņā ar CSRD tiks piemēroti no 2024. gada līdz 2028. gadam:

• No 2024. gada 1. janvāra (ziņojums jāiesniedz 2025. gadā) lieliem sabiedriskas nozīmes uzņēmumiem (ar vairāk nekā 500 darbiniekiem), uz kuriem jau šobrīd attiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva;
• No 2025. gada 1. janvāra (ziņojums jāiesniedz 2026. gadā) lieliem uzņēmumiem, uz kuriem pašlaik neattiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva (ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un/vai 40 miljonu eiro apgrozījumu un/vai 20 miljonu eiro kopējos aktīvus), kuru pārskati jāiesniedz 2026. gadā;
• No 2026. gada 1. janvāra (ziņojums jāiesniedz 2027. gadā) biržas sarakstā iekļautajiem MVU 
• Pārējiem MVU, ierobežotas ilgtspējas ziņošanas prasības var tikt piemērotas līdz 2028. gadam.

Ilgtspējas ziņojuma pārbaude

Saistībā ar to, ka ilgtspējas pārskatu sagatavošanas sfēra atrodas veidošanas procesā un vienotu prasību trūkums rada plašas interpretācijas iespējas par pārskata sagatavošanu, pastāv prakse, kad ziņojums tiek sagatavots mārketinga nolūkiem, nevis kā jēgpilns un patiess informācijas apkopojums ieinteresētām pusēm. Neatkarīga ilgtspējas ziņojuma pārbaude var dot pārliecību ārējām ieinteresētām pusēm, ka ilgtspējas ziņojumā sniegtā informācija ir uzticama, un vienlaikus var palīdzēt organizācijai stiprināt pamatā esošos procesus.

Saskaņā ar spēkā esošajiem standartiem, ilgtspējas pārskatu pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz Starptautisko apliecinājuma uzdevuma standartu 3000 (SAUS 3000). Šobrīd ilgtspējas pārskatiem tiek izsniegts ierobežotas pārliecības ziņojums. Tas ir saistīts ar to, ka ievērojamu daļu no ilgtspējas ziņojuma veido aprakstoša, uz noteiktiem pieņēmumiem balstīta informācija. Līdz ar to, pierādījumu apjoms, kuru ir iespējams iegūt parbaudes laikā ir ierobežots.  Ja, veicot pārbaudi, netiek konstatētas būtiskas kļūdas, tiek izsniegts ierobežotas pārliecības ziņojums, nosakot, ka apliecinājuma ziņojumā varētu teikt ka netika konstatēta nekāda informācija, kas liecinātu, ka uzņēmums nav visos būtiskajos aspektos nodrošinājis atbilstību prasībām.

Pārliecību ilgtspējas pārskata revīzijas ietvaros var iegūt šādi:

• pārbaudot mērījumu precizitāti 
• izvērtējot ziņojuma sastādīšanas principus un metodoloģiju
• izvērtējot vadības apgalvojumu ziņojumā precizitāti un atbilstību patiesībai 

Ilgtspējas zinojuma sagatavošanas un pārbaudes principi

Lai arī šobrīd ESRS atrodas veidošanas procesā, tā vispārējie principi, kuri jau ir pieejami apskatei EFRAG mājas lapā (https://www.efrag.org/lab6) ir līdzīgi SAUS 3000 principiem, kas nozīmē, ka nākotnes prasības un pārbaude pēc spēkā esošā standarta jau šobrīd ir saskaņota.  Zemāk tabulā ir apkopoti SAUS 3000 un ESRS projekta galvenie principi.

1. Ieinteresēto pušu princips – kam tiek gatavots ilgtspējas ziņojums.

2. Būtiskuma princips – kādi aspekti tiks apskatīti ilgtspējas ziņojumā un pēc kāda principa tiek tiks iekļauti ziņojumā.

3. Vispārējie ilgtspējas pārskata sastādīšanas un pārbaudes principi

Lai sastādītu ilgtspējas ziņojumu, uzņēmumam ir nepieciešami kritēriji informācijas atlasei un mērīšanai, kurus nosaka ilgtspējas ziņošanas standarti.  Daudziem uzņēmumiem pašlaik trūkst zināšanu un pieredzes ilgtspējas stratēģijas izstrādē un ziņošanas jomā. Savukārt, viens no galvenajiem šķēršļiem pārliecības iegūšanai ir skaidras ziņošanas un kontroles sistēmas trūkums. Tomēr Korporatīvas ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) pieņemšana un Eiropas vienota ilgtspējas ziņošanas standarta projekts (ESRS) ir būtisks solis ceļā uz skaidru un pārskatāmu prasību ieviešanu, kas veicinātu uzņēmumu izpratni un iesaisti ilgtspējas ziņošanas praksē.

Noskaidro vairāk par:

• ilgtspējas ziņojuma pārbaudi te: https://www.orients.lv/expertise/audit-services/ 
• par ilgtspējas ziņojuma digitalizācijas iespējām te: https://www.orients.lv/expertise/esef-reporting/ 
• ilgtspējas ziņojuma sastādīšanu te: https://www.orients.lv/expertise/ESG/ 

Vai sazinies ar mums un atradīsim risinājumu kopā: https://www.orients.lv/contact/