Latvijai tuvojas e-rēķinu ēra

2021. gada oktobrī valdība izskatīja informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmu ieviešanu” (ar visu ziņojumu var iepazīties šeit https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/4a294dc6-bf27-4211-a24a-14c88498a13d) un nolēma atbalstīt tajā izteiktos priekšlikumus par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu Latvijā no 2025. gada. Pie sistēmas sagatavošanas ieviešanai pašreiz strādā Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Finanšu ministrijai līdz 2023. gada 1. decembrim izskatīšanai valdībā ir jāiesniedz grozījumi likumā "Par grāmatvedību" un nepieciešamības gadījumā arī citos normatīvajos aktos. 

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) priekšlikumus PVN sistēmas uzlabošanai, tai skaitā priekšlikums ieviest e- rēķinus (par to informācija sniegta zemāk), iespējams, ka Latvijā ar e-rēķina ieviešanu nedaudz nogaidīs. Līdz ar to pašreiz nevar droši prognozēt, ka no 2025. gada elektronisko rēķinu jeb e - rēķinu izmantošana starp visiem uzņēmumiem, kā arī starp uzņēmumiem un valsts vai pašvaldību iestādēm Latvijā tiešām būs obligāta prasība.

ES priekšlikumi par e - rēķiniem un reāllaika digitālo ziņošanu

Par e-rēķinu ieviešanu, kā izrādās, tiek domāts ne tikai Latvijā, bet arī ES.  2022. gada nogalē Eiropas Komisija ir publicējusi vairākus priekšlikumus izmaiņām PVN direktīvā 2006/112/EK un Padomes Īstenošanas regulā Nr. 282/2011, tai skaitā par pāreju uz reāllaika digitālo ziņošanu, balstoties uz e-rēķiniem, kas būs jāgatavo pārrobežu darījumos iesaistītajiem komersantiem. 

Līdz šim PVN direktīvā papīra un elektroniskajiem rēķiniem ir bijis vienlīdzīgs statuss, bet pēc priekšlikumu pieņemšanas elektroniska rēķinu piesūtīšana būs standarta rēķinu izsniegšanas sistēma, attiecīgi papīra rēķinu izmantošana būs iespējama tikai tad, ja dalībvalstis tos atļaus, pie tam tas neattieksies uz darījumiem, par kuriem nodokļa maksātājiem ir ziņošanas pienākums, piemēram, tā saucamie B2B darījumi ES. 

Plānots, ka pāreja uz e - rēķiniem notiktu divos posmos - no 2024. gada 1. janvāra ES dalībvalstīm ir izvēles iespēja ieviest e-rēķinus atbilstoši ES standartam, savukārt no 2028. gada 1. janvāra e-rēķini kļūs obligāti. 

No 2028. gada 1. janvāra EK priekšlikumos paredzēts pašreizējos kopsavilkuma paziņojumus (PVN2 pielikums “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”) aizstāt ar reāllaika digitālo ziņošanu par katru darījumu, pie tam dati būs jāziņo divu darbdienu laikā pēc rēķina izrakstīšanas

Par PVN atbrīvojumu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem

Eiropas Komisija ir pabeigusi sabiedrisko apspriešanu par iespējamu PVN atbrīvojuma atcelšanu finanšu pakalpojumiem (banku, apdrošināšanas utml. pakalpojumiem un gatavo PVN direktīvas grozījumu projektu, kas visticamāk, tiks publicēti 2023. gada pirmajā pusē. 

Jāatzīmē, ka nepieciešamība modernizēt un uzlabot PVN piemērošanu šiem pakalpojumiem ir konstatēta jau sen un ir bijuši vairāki mēģinājumi to izdarīt. Pēdējais nopietnais mēģinājums reformēt PVN finanšu pakalpojumiem tika pārtraukts 2011. gadā, jo  Apvienotā Karaliste un Īrija nespēja vienoties par nodokļa piemērošanu ārpakalpojumiem. 

Šobrīd tiek izskatīti dažādi scenāriji nodokļa režīma maiņai šiem pakalpojumiem. Piemēram, PVN varētu tikt piemērots tikai komisijas maksām, atstājot atbrīvojumu kredīta pakalpojumiem. EK ir ierosinājusi piecus dažādus PVN modeļus finanšu pakalpojumiem, tai skaitā, PVN standarta likme ar izvēli samazināt fiksēto likmi, PVN standarta likme ieguldījumu pakalpojumiem, jauna kārtība neatkarīgo personu grupas darbībai u.c.

Lasi vairāk nodokļu ziņu šeit vai uzraksti mums.