Dzīvojamo telpu īstermiņa noma un pievienotās vērtības nodoklis

Viens no šo platformu biznesa modeļiem paredz, ka  maksu par dzīvokļa izmantošanu no ceļotāja saņem platforma, ko pēc tam pārskaita dzīvokļa īpašniekam, ieturot no tās atlīdzību par starpniecības pakalpojumiem. Papildus komisiju par starpniecību vai citiem pakalpojumiem platformai nereti maksā arī pats ceļotājs.

Vai un, kam šajā gadījumā ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijā ? Pārdomas par šo jautājumu radīja dažu Latvijas dzīvokļu īpašnieku jautājumi un ziņas no Itālijas, kur pirms kāda laika sākās skandāls par to, ka Airbnb ir veikts PVN uzrēķins par izmitināšanas pakalpojumiem vairāku gadu garumā, kas sastādīja iespaidīgu summu. Itālijā ar nolūku uzlabot ienākuma nodokļa iekasējamību pirms dažiem gadiem pieņēma arī likumu grozījumus, kas uzlika pienākumu šādām platformām no maksājumiem, kas tiek veikti dzīvojamo telpu īpašniekiem ieturēt ienākuma nodokli un sniegt par viņiem ziņas nodokļu administrācijai. Šie grozījumi tika apstrīdēti Eiropas Savienības Tiesā, kas nolēma, ka  pienākums šādām platformām ieturēt un samaksāt budžetā ienākuma nodokli no summām, ko tās maksā Itālijā atrodošo dzīvokļu īpašniekiem, nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (konkrēti ar LESD 56. pantu). 

Platforma- starpnieks vai īstermiņa nomas pakalpojumu sniedzējs ? 

PVN likumā noteikts, ka starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt likuma 6. pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus. Līdz ar to gadījumā, ja no ceļotājiem platforma iekasē visu atlīdzību par sniegtajiem izmitināšanas pakalpojumiem, no tās izmaksas brīdī ieturot starpniecības atlīdzību, pirmajā acu uzmetienā varētu tikt uzskatīta par dzīvokļu izīrētāju.

Izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta 

No regulas (Es Padomes regula Nr. 1042/2013 ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu) un skaidrojumiem tās piemērošanai izriet, ka arī dzīvokļus var uzskatīt par tūristu mītni, ja tie tiek izmantots šādam nolūkam.

PVN  likuma 25. pantā noteikts, ka ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Savukārt likuma 26. pantā noteikts, ka gadījumā, ja starpnieks sniedz pakalpojumu personai, kura nav nodokļa maksātājs, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpnieks iesaistās.

Regulā cita starpā ir noteikts, ka par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu ir uzskatāmi arī starpniecības pakalpojumi, izņemot gadījumu, ja starpnieks rīkojas citas personas vārdā un interesēs. Tomēr- vai platformu darbība ir starpniecība vai informācijas pakalpojumu sniegšana? 

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz nekustamo īpašumu aģentu un mākleru pretenzijām, ka platformas, atšķirībā no viņiem darbojas, bez licencēm, ir lēmusi, ka platformu pakalpojumi ir uzskatāmi par attālināti sniegtiem informācijas pakalpojumiem. Tas gan nenozīmē, ka šis nolēmums ir saistošs PVN piemērošanai.

Vēl viens jautājums, kas ir svarīgs, lai noteiktu pakalpojuma sniegšanas vietu, ir par to, kas šajā gadījumā ir pakalpojuma saņēmējs – Latvijā esoša dzīvokļa īpašnieks, kas varbūt jau ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un iespējams, arī kā PVN maksātājs vai tomēr ceļotājs – fiziskā persona, kas brīvdienās grib apskatīt Rīgu. Lai atbildētu uz šo jautājumu, būtu nepieciešams vērtēt darījumā iesaistīto  pušu saistības un atbildību. Iespējams, ka tas ir ceļotājs, kas platformā rezervē dzīvokli, ja atlīdzību par pakalpojumu ceļotājs maksā platformai, nevis dzīvokļa īpašniekam.

Kam jāreģistrējas kā PVN maksātājam un jāmaksā PVN budžetā ? 

Saskaņā ar PVN likuma 88. pantu par likuma 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.

Savukārt gadījumā, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojumu sniedzējs.

Līdz ar to jautājums, kurš ir pakalpojumu saņēmējs konkrētajā gadījumā un vai šie pakalpojumi ir uzskatāmi par saistītiem ar nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijā, ir principiāls, jo no atbildes uz tiem ir atkarīgs, vai kā PVN maksātājām Latvijā būtu jāreģistrējas platforrmām vai īstermiņa nomā nodoto telpu īpašniekiem.

VID viedoklis

No VID pašreiz pieejamiem skaidrojumiem par PVN piemērošanu telpu nomas un īres pakalpojumiem var saprast, ka dzīvokļu īpašniekam ir jāreģistrē saimnieciskā darbība un pēc tam jāreģistrējas kā PVN maksātajam, ja tiek saņemti starpniecības pakalpojumi no ārvalstī reģistrēta pakalpojumu sniedzēja. 

Lai gan teorētiski līdz 40 000 euro ienākumam 12 mēnešu periodā sasniegšanai īpašnieks PVN reģistrā varētu nereģistrēties, par saņemtajiem platformu starpniecības pakalpojumiem PVN maksātāju reģistrā ir jāreģistrējas uzreiz. Tā rezultātā  PVN izmitināšanas pakalpojumiem būs jāpiemēro uzreiz, negaidot likumā noteiktās robežvērtības pārsniegšanu. Diemžēl VID skaidrojumi ir tik skopi, ka daļa no maksātājiem tālākās PVN sekas izlobīt nespēj, kā rezultātā viņiem tas varētu būt liels pārsteigums. Pārsteigums varētu būt arī tas, ka īpašniekiem, kas veic paziņoto saimniecisko darbību, maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 10 % apmērā no bruto ienākumiem un ir reģistrēti ka PVN maksātāji, šie 10% ir jāaprēķina no visas summas, ko saņem no klienta, arī no PVN daļas, kā tas norādīts VID metodiskajā materiālā par nodokļiem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākuma. Lai šādi pārsteigumi nerastos VID kontroles pasākumu rezultātā, būtu labi, ja VID tomēr sagatavotu plašākus skaidrojumus par PVN reģistrācijas sekām.

Eiropas Savienības Komisijas priekšlikumi

2022. gada beigās Eiropas Savienības Komisija publicēja priekšlikumus regulai, kuras pamatmērķis ir uzlabot nodokļu iekasēšanu digitālajā laikmetā, tai skaitā īstermiņa īres mājokļu jomā.  

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem platformas būs atbildīgas par PVN iekasēšanu un pārskaitīšanu nodokļu iestādēm tajos gadījumos, kad mājokļu īpašnieki ir mazi uzņēmumi vai individuāli pakalpojumu sniedzēji. Lai to realizētu, plānots ar 2025. gadu platformām ieviest vienotu PVN reģistrāciju visā ES, pamatojoties uz jau esošo “PVN vienas pieturas aģentūras” modeli tiešsaistes iepirkšanās uzņēmumiem, reģistrējoties PVN mērķiem tikai vienu reizi visā ES un dos iespēju pildīt savas PVN saistības, izmantojot vienotu tiešsaistes portālu vienā valodā.

Ceram, ka sniegtā informācija Jums ir noderīga. Ja radīsies jautājumi, lūdzu, sazinieties ar Orients Audit & Finance nodokļu projektu vadītāju un šī raksta autori, Inu Spridzāni, ina@orients.lv, vai lasiet vairāk par nodokļu ziņām šeit: https://www.orients.lv/expertise/tax-consultations/.