Digitālās darba platformas un nodokļu riski

Līdz 2024. gada beigām plānots pieņemt direktīvu par digitālo platformu darbu jeb Eiropas parlamenta un Padomes direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, kas nosaka minimālos aizsardzības standartus personām, kuras tiek nodarbinātas ar digitālo darba platformu starpniecību (turpmāk - direktīva). 

Direktīvā noteikts tiesību minimums, kas piemērojams katrai personai, kas veic platformu darbu Eiropas Savienībā (ES) un kurai ir, vai balstoties uz konkrēto faktu izvertējumu, varētu tikt konstatētas darba attiecības atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem vai koplīgumiem. Direktīvas normas ES dalībvalstu tiesību aktos ir jāievieš divu gadu laikā no tās spēkā stāšanās, tātad saskaņā ar pašreizējām prognozēm Latvijā varētu būt spēkā ar  2027. gada 1. janvāri. 

Kāpēc direktīva jāievieš ? 

Direktīvas mērķis ir uzlabot darba apstākļus un regulēt algoritmu izmantošanu digitālajās darba platformās, nodrošinot, ka automatizētās sistēmas pārvalda kvalificēts personāls un darbiniekiem ir tiesības apstrīdēt automatizētus lēmumus, kā arī nodrošināt obligātos darba tiesību aizsardzības standartus vairāk nekā 28 miljoniem cilvēku, kas pašreiz strādā digitālajās darba platformās visā ES. Tātad direktīva palīdzēs noteikt pareizo nodarbinātības statusu personām, kuras strādā digitālajās platformās. 

Ja atbildīgās valsts institūcijas  konstatēs darba attiecības, bet digitālās platformas operators tam nepiekritīs, operators   varēs atsaukties uz juridisko prezumpciju un apgalvot, ka tās ir nepareizi klasificētas. Šajā  gadījumā digitālajai platformai būs jāpierāda, ka piesaistot platformas darbam personas – pakalpojumu sniedzējus, nepastāv darba attiecības.

Kas ir digitālā platforma un platformu darbs ? 

Šajā direktīvā ir noteikts, ka digitālā darba platforma ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz komercpakalpojumus, kuri atbilst visām sekojošajām prasībām:

•       pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni,
•       to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma,
•       tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā.

Savukārt platformu darbs saskaņā ar direktīvu ir darbs, ko organizē, izmantojot digitālu darba platformu, un ko ES veic persona, pamatojoties uz līgumattiecībām starp digitālās platformas operatoru un personu.

Ja tiek konstatētas darba attiecības… 

Ja platformas operators kontrolē un vada ar platformas starpniecību piesaistītās personas (fiziskās personas - pakalpojumu sniedzējas), pastāv risks, ka tās tiks uzskatītas par darbiniekiem un to tiesiskajām attiecībām ar platformas operatoru tiks piemēroti darba tiesību un darbaspēka nodokļu tiesību akti. Vienkāršā valodā runājot: 

 Platformas operatoram var nākties maksāt algas nodokli un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas par pakalpojumu sniedzējiem arī tajos gadījumos, ja pakalpojumu līgums noslēgts ar reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, kuram pašam ir pienākums veikt iepriekšminētos maksājumus, kā arī ievērot citus nosacījumus, kas izriet no darba attiecību regulējošiem tiesību aktiem, piemēram, no Darba likuma. 

Pazīmes darba attiecību konstatācijai ir ietvertas direktīvā un tās cita starpā ir:

• atalgojuma vai tā griestu noteikšana  pakalpojumu sniedzējiem, 
• darba izpildes uzraudzība vai darba rezultātu kvalitātes pārbaude, 
• darba laika vai prombūtnes laika posmu izvēle,-
• iespēja pieņemt vai noraidīt uzdevumus, 
• izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus. 

Jāatzīmē, ka Latvijas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pantā (panta 2.2 daļa) jau labu laiku ir ieviestas tā saucamās pret izvairīšanās normas, kas paredz, ka fiziskās personas ienākumu  no saimnieciskās darbības (pakalpojumu sniegšanas) var pārkvalificēt par algota darba ienākumu, ja ir izpildīta vismaz viena no šajā pantā minētajām pazīmēm, piemēram, pastāv ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus, finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā vai pakalpojuma sniedzēja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Līdz ar to Latvijā jau tagad pastāv normas, kas attiecībā uz nodokļu piemērošanu pieļauj personu tiesisko attiecību pārkvalificēšanu. 

Bez tam, arī piesaistot nepieciešamos darbiniekus, izmantojot ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas, tai skaitā platformas, būtu jāņem vērā šī paša likuma normas par iznomāto personālu (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.1 pants par iznomāta personāla ienākumu vai tam pielīdzināto ienākumu). Pastāvot šajā pantā minētajām pazīmēm un noteiktiem apstākļiem, personāla nomniekam var rasties pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un arī valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā no atlīdzības par piesaistīto personālu, par to sīkāk var izlasīt šeit :  https://www.orients.lv/blog/personala_noma/. 

Ja Jums nepieciešama sīkāka informācija par nodokļu riskiem saistībā ar platformu darbību, lūdzu sazinieties ar mums rakstot Jūsu pieprasījumu: info@orients.lv vai zvanot: +371 23072559.