Būs grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Reformas mērķis ir maksimāli samazināt starpvalstu konkurenci attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmēm. Tagad transnacionālās uzņēmumu grupām ir iespēja UIN maksāt mazākā apmērā, jo tās spēj novirzīt savu peļņu uz valstīm ar zemākiem nodokļiem, tādā veidā nostādot mazākus vietējos uzņēmumus nevienlīdzīgā situācijā un kropļojot konkurenci. Globālā minimālā ienākuma nodokļa ieviešanas rezultātā starptautisko uzņēmumu grupu uzņēmumiem būs jāmaksā vismaz minimālais nodoklis no ienākumiem, kas gūti katrā valstī, kurā tie veic saimniecisko darbību. Paredzēts, ka direktīvas normas ir jāpārņem un noteikumiem par minimālo nodokli jāstājas spēkā no 2024.gada 1.janvāra. Tāpēc šobrīd jau ir uzsākts darbs, lai sagatavotu grozījumus Latvijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nepieciešami direktīvas pārņemšanai. 

Minimālais ienākuma nodoklis attieksies uz starptautiskām uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām, kuru konsolidētie grupas ieņēmumi vismaz divos no iepriekšējiem četriem gadiem sasniedz vai pārsniedz 750 miljonus EUR. Nodokļa likme ir 15% no peļņas, kas gūta jebkurā valstī, kurā grupas uzņēmumi veic saimniecisko darbību. 

Tātad jaunās prasības pēc to ieviešanas attieksies uz jebkuru lielu Latvijas uzņēmumu grupu vai starptautiskas uzņēmumu grupas meitas uzņēmumu Latvijā, ja grupas apgrozījums, kā minēts iepriekš, pārsniegs 750 miljonus EUR. Publiski pieejamie dati liecina, ka šādu Latvijā reģistrētu grupu mātes uzņēmumu skaits ir neliels, bet citu valstu mātes un meitas uzņēmumu vai filiāļu skaits ir apmēram 300. 

Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, UIN šobrīd tiek maksāts peļņas sadales brīdī, tāpēc attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas Latvijā, būs piemērojami direktīvas 7.nodaļā noteiktie īpašie nosacījumi par globālā minimālā nodokļa maksāšanas kārtību, jo vispārējā gadījumā tas maksājams par fiskālo gadu. Tomēr, neatkarīgi no tā, vai konkrētajā gadā grupas uzņēmumam tika veikta peļņas sadale, tam ir pienākums uzturēt domājamo sadales nodokļa atgūšanas kontu katram fiskālajam gadam par Latvijā gūtajiem ienākumiem. Ja četru gadu laikā peļņa netiek sadalīta un Latvijas budžetā netiek iemaksāts nodoklis pēc minimālās likmes 15% apmērā, tad par šādu domājamu sadali (ja grupas uzņēmumam nav radušies zaudējumi), virsnodoklis ir maksājams, pamatojoties uz atgūšanas konta atlikumu par attiecīgo gadu. Virsnodokli aprēķina gadījumā, ja efektīvā nodokļa likme, ko aprēķina direktīvā noteiktā kārtībā, ir zemāka par minimālo nodokļa likmi. 

Ņemot vērā direktīvas sarežģīto terminoloģiju un dažādiem tās jaunievedumiem, likuma grozījumi visticamāk, būs grūti uztverami ne tikai nodokļu maksātājiem, bet arī citiem interesentiem un praktiķiem. Atliek tikai mierināt sevi un citus, ka tie tomēr attieksies uz mazāko Latvijas UIN maksātāju daļu. 

Par nodokļu sistēmas pamatnostādnēm 2024.- 2027. gadam 

Saskaņā ar Finanšu ministrijas pārstāvju sniegto informāciju šī gada laikā tiks izstrādāts ziņojums, kas ietvers nodokļu sistēmas vērtējumu un tās attīstības pamatnostādnes periodam līdz 2027. gadam. Tas ietvers visus pašreiz spēkā esošos nodokļus, t.sk. nodokļa objektus, neapliekamos minimumus,  atvieglojumus un atbrīvojumus.. 

Šobrīd ministrijā prognozē, ka izmaiņas, ja to nepieciešamība tiks identificēta, nodokļu likumos varētu stāties spēkā tikai ar 2025. gadu. 

Ceram, ka sniegtā informācija Jums ir noderīga. Ja radīsies jautājumi, lūdzu, rakstiet mūsu nodokļu projektu vadītājai, Inai Spridzānei, ina@orients.lv.