Nodokļi
Tehnoloģijas

Virtuālo valūtu jeb kriptoaktīvu nodokļu jaunumi

Ministru kabinetā šī gada janvārī ir izskatīts likumprojekts grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums), kas kā steidzams nosūtīts izskatīšanai Saeimā.

Kāpēc likumprojekts izstrādāts ?

Kā norādīts likumprojekta anotācijā Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums nav pievilcīgs tiem potenciālajiem virtuālo valūtu (turpmāk- kriptoaktīvi) pakalpojumu sniedzējiem, kas gribētu saņemt darbības atļauju Latvijā un sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā (ES). Tam par iemeslu ir fakts, ka lai gan absolūti lielākā daļa klientu parasti ir Latvijas nerezidenti, viņu Latvijā gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma  nodokli (turpmāk - IIN), jo IIN likuma 3. panta trešās daļas 7.1 punktā cita starpā ir noteikts, ka ar nodokli tiek aplikts nerezidenta ienākums no citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākuma atbilstoši IIN likuma 11.9 pantam.

Lai to novērstu un stimulētu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā, likumprojektā paredzēts, ka piemērojot IIN likuma 3. panta trešās daļas 7.1 punktu, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar nodokli neapliek ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Ekonomikas ministrija izvērtēs un līdz 2027. gada 31. jūlijam iesniegs Ministru kabinetam ziņojumu par šī regulējuma turpmākās piemērošanas lietderīgumu, t.i. jaunā regulējuma ietekmi uz kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā – nodokļu ieņēmumus, piesaistīto finansējumu un jaunradītās darba vietas nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju ar publiskā apgrozībā esošiem kriptoaktīviem saprotami tādi kriptoaktīvi, kas atsavināti, izmantojot kriptoaktīvu pakalpojumus, kurus sniedz persona, kas saskaņā ar MiCA regulas[1] prasībām saņēmusi atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus ES. Kriptoaktīvi saskaņā ar MiCA regulu ir šādi:

  1. kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un elektroniskās naudas žetoni, aptver visus citus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un elektroniskās naudas žetoni, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MiCA regulas darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus (utility tokens);
  2. aktīviem piesaistīti žetoni;
  3. elektroniskās naudas žetoni;
  4. nozīmīgiem aktīviem piesaistīti žetoni/elektroniskās naudas žetoni.

Savukārt kriptoaktīvu tirgus dalībnieks, iegūstot atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar MiCA regulas prasībām, var sniegt regulā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus, t.sk.  

  • kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšana klientu vārdā un kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana, 
  • kriptoaktīvu apmaiņa pret naudas līdzekļiem un kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem, ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpilde klientu vārdā, 
  • kriptoaktīvu izvietošana un kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana klientu vārdā, konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem, 
  • kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšana un kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšana klientu vārdā.

Informācijas sniegšana par darījumiem ar kriptoaktīviem 

Šobrīd publiskajai apspriešanai ir nodots likumprojekts grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz pienākumu nodokļu maksātājam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. 

Nosacījumus, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm noteiks Ministru kabinets. Likumprojektā paredzēts, ka ziņošanas pienākums neattiecas uz kriptoaktīviem, kurus nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem, kā arī uz elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu.

Saskaņā ar likumprojektu VID būs tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz 14 000 euro, ja nodokļu maksātājs nav ievērojis ziņojuma sniegšanas termiņu, kas noteikts attiecībā uz ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošu informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem, vai, ja tas nav ievērojis attiecīgās pienācīgas pārbaudes procedūras vai citus noteikumus par automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz tā rīcībā esošo informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem. 

Ja Jums nepieciešama sīkāka informācija, lūdzam sazinieties ar mums rakstot Jūsu pieprasījumu: info@orients.lv vai zvanot: +371 23072559.  

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes  regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (Regulation (EU) 2023/1114 on markets in crypto-assets (MiCA)

Ina Spridzāne

Nodokļu projektu vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante