ESG un ilgtspēja

Ilgtspējīga attīstība un ESG – ko tas nozīmē uzņēmējiem?

Ja uz šo jautājumu būtu jāsniedz vienkārša atbilde, tad varētu teikt, ka spēja attīstīties ilgtspējīgi parāda to, vai uzņēmums ir ilgtermiņa spēlētājs, kas ir orientēts uz nākotni, vai tas, kam rūp tikai tūlītējs labums.

Tālāk rakstā mēs sniegsim plašāku atbildi ar mērķi izskaidrot ilgtspējīgas attīstības un ESG nozīmi uzņēmējdarbības kontekstā.

Mēs dzīvojam laikā, kad ignorēt klimata izmaiņas un ar to saistītos riskus vairs nav iespējams. Nozīmīgs atskaites punkts šajā jautājumā ir 2015. gada Parīzes nolīgums. Tajā tika panākta vienošanās, ka būtu jāpieliek pūles, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz tādam līmenim, lai vidējās globālās temperatūras ikgadējais pieaugums būtu krietni zem 2°C, tiecoties uz vēlamo pieaugumu 1.5°C gadā. Šo nolīgumu ir ratificējusi arī Latvija. Taču ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem, kāda ir viņu loma jautājumos, kas skar klimata pārmaiņas un kā viņi var apliecināt, ka viņi tiešam ir ilgtermiņa spēlētāji? 

Ilgtspēja, ESG un bērni

Kāda ir saistība bērniem ar tādiem sarežģītiem jēdzieniem kā ilgtermiņa attīstība un ESG? Atbilde ir vienkārša: ja mums rūp nākotne, tas nozīmē, ka mums rūp nākamās paaudzes, proti, mūsu bērni. Klimata aktīviste Greta Tunberga savā 2018. gada runā, kad viņa bija 15 gadu veca, teica: “Kāpēc man ir jāizglītojas nākotnei, kuras, iespējams drīz nebūs, jo neviens neko nedara, lai to glābtu?”.  Aicinājums domāt un plānot biznesu ilgtspējīgi, novērtējot sniegumu ne tikai pēc finansiālajiem rādītājiem, bet arī pēc ietekmes, ko uzņēmums atstāj uz vidi, ir tas, kā uzņēmums var apliecināt, ka nākamo paaudžu labklājība ir viena no viņa pamatvērtībām. Līdz ar to, ir likumsakarīgi, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) definīciju, ilgtspēja ir spēja nodrošināt esošo vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamajām paaudzēm. 

Ja mēs runājam par ilgtspējīgu attīstību, tad tas nozīmē ņemt vēra vides jautājumus, plānojot ekonomisko attīstību. Ir svarīgi, ka ilgtspējīga attīstība skar ne tikai klimata izmaiņas. ANO noteica 17 ilgtspējīgās attīstības mērķus (Sustainabile Developments goals jeb SDGs), kuri būtu sasniedzami līdz 2030. gadam un tie ietver sevī ne tikai mērķus, kas tiešā veidā skar klimata un vides jautājumus, bet arī sociālos aspektus, vērstus uz dzīves līmeņa un veselības uzlabošanu un atbildīgu rīcību. 

Uzņēmējdarbības kontekstā ar ilgtspējīgu attīstību saprot saīsinājumu ESG (Environment, Social, Governance). Tieši tulkojot, tas nozīmē: Ietekme uz vidi, Sociālā atbildība, Pārvaldība. Aplūkosim katru no šiem aspektiem:

  1. Ietekme uz vidi - tas ir atbildīgs resursu patēriņš, lai mazinātu uzņēmuma ietekmi uz vidi. Šeit ir iekļauti tādi kritēriji, kā piemēram CO2 emisijas, enerģijas patēriņš, ūdens patēriņš, atkritumu apjoma samazināšana un pārstrāde.
  2. Sociālā atbildība – nozīmē, ka uzņēmums rīkojas atbildīgi, rūpējoties par darbinieku labbūtību, vienlīdzību, īstenojot taisnīgu attieksmi, kā arī domā par savu nozīmi sociālajā kontekstā.
  3. Pārvaldība – nozīmē kompetenta un atbildīga menedžmenta esamību, kā arī labi organizētus procesus, kas ļauj efektīvi vadīt uzņēmumu, izvērtējot riskus, ievērojot ētikas principus, likumdošanas  normas un sabiedrības intereses.

ESG ziņojuma sagatavošana

Pāriesim pie ļoti svarīga aspekta – komunikācijas. Ir jāatceras, ka ir būtiski ne tikai īstenot ilgtspējīgu pieeju, bet arī informēt ieinteresētās puses par saviem mērķiem, plāniem un sasniegumiem ilgtspējas jomā (t.i. akcionārus, sadarbības partnerus, finansētājus), tādā veidā, uzlabojot uzņēmuma reputāciju un palielinot tā vērtību. Šim nolūkam uzņēmums var sagatavot ESG jeb ilgtspējas ziņojumu. Viens no publiski pieejamiem dokumentiem, kas piedāvā vadlīnijas un vērtēšanas kritērijus katram ESG aspektam ir NASDAQ izstrādātās ESG ziņojuma vadlīnijas (NASDAQ ESG Reporting Guide). Šajā dokumentā katrs no trim ESG aspektiem tiek iedalīts 10 apakšpunktos, kur katram ir izstrādāta novērtēšanas metodoloģija. Ir jāmin, ka augstākminētais dokuments piedāvā tikai vadlīnijas. Šobrīd nav obligātās prasības, kas noteiktu ESG ziņojuma sagatavošanu visiem uzņēmumiem, kā arī, ja tāds ziņojums tiek sagatavots, uzņēmums pats lemj, ko un cik lielā mērā tajā iekļaut. 

Varētu uzdot jautājumu, kādi ir ieguvumi no ESG ziņojuma sagatavošanas uzņēmumam, ja tas netiek pieprasīts obligātā kārtā? Atbildot uz šo jautājumu, ir jāpiemin, ka jau tagad visā pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk uzņēmumu izvēlas sagatavot ESG ziņojumu. Tas ir labs veids, kā informēt plašāku sabiedrību, ieskaitot finansētājus, akcionārus, klientus, sadarbības partnerus par savu attīstību un stratēģiju ESG jautājumos, tādā veidā uzlabojot savu reputāciju. 

Efektīva ilgtspējas stratēģija, atspoguļota ESG ziņojumā, palīdz investoriem un citām ieinteresētām pusēm labāk saprast uzņēmuma resursu izmantošanas principus un stratēģijas, kā arī prognozēt riskus. Turklāt, saskaņā ar NASDAQ sniegto informāciju, ir pieejami pētījumi, kas apliecina, ka uzņēmuma veiksmīgi izstrādāta ESG stratēģija ir saistīta ar tādiem ieguvumiem, kā zemākas kapitāla izmaksas, zemāka akcionāru aprite biržā kotētajiem uzņēmumiem un veiksmīgāku cilvēkresursu piesaisti. Tādā veidā ilgtspējīga uzņēmuma attīstība jau tuvākajā nākotnē būs ne tikai ētikas un atbildības jautājums, bet arī no tā lielā mērā būs atkarīga resursu piesaistīšanas efektivitāte. Tātad, ESG aspektu izvērtēšana un mērķu izvirzīšana var būt būtiska sadarbībā ar finanšu institūcijām, apdrošināšanas kompānijām, ES Fondiem un to pārvaldniekiem, ārvalstu partneriem. 

ESG ziņojumā iekļaujamā informācija ir atkarīga no darbības jomas un specifikas, kā arī no tā, kādus ar ESG saistītos mērķus uzņēmums izvirzīs, kā par tiem izvēlēsies pastāstīt. Tomēr ir jāsaprot, ka ietekmi uz vidi atstāj ne tikai rūpnīcas un transports, kas tiešā veidā ir saistīti ar augstu CO2 emisijas līmeni, bet arī pavisam ikdienišķas darbības, kā e-pasta nosūtīšana, drukāto dokumentu apjoms utt. Šeit ir būtisks katra spēlētāja pienesums, optimizējot resursu patēriņu. Ir pieejami dažādi tiešsaistes rīki (piemēram Latvijas uzņēmuma SIA “Not Hot Environmental Solutions” veidots “Not Hot” rīks CO2 emisiju aprēķinam), kā arī speciālistu piedāvātie pakalpojumi, lai veiktu konkrētā biznesa CO2 emisijas pēdas aprēķinu un dabas resursu patēriņu. Var izmantot ārējos konsultantus, formulējot mērķus ESG jomā un sastādot rīcības plānu. 

Vides, Sociālie un Pārvaldības aspekti darbībā

Lai paskaidrotu, kā mijiedarbojas Vides, Sociālie un Pārvaldības aspekti, paņemsim piemēru ar automašīnas iegādi. Kurš no jautājumiem Jums liekas būtiskākais?

  1. Vai kompānija mēģina mazināt savu ietekmi uz vidi un optimizēt resursu patēriņu?
  2. Vai kompānija rūpējas par saviem darbiniekiem?
  3. Vai kompāniju vada kompetents menedžments, vai procesi ir organizēti efektīvi, vai tiek ievērotas likuma normas, vai tiek veiktas visas nepieciešamas pārbaudes? 

Izvēloties, kuras markas automašīnu iegādāties, katrs pircējs vadīsies no savām iespējām un vērtībām un apsvērs dažādus faktorus, kur cena būs svarīgs, bet ne vienīgais arguments par labu noteiktam ražotājam. Būtu jāpiemin, ka saskaņā ar VA Government 2020. gada veikto pētījumu “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas”, Latvijā ir ievērojams iedzīvotāju skaits, kas, izvēloties preces un pakalpojumus, uzskata par būtisku faktoru ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī citus aspektus, kā piemēram uzņēmuma rūpes par vidi (66 %), ētiska attieksme pret darbiniekiem (61%), pozīcija sociālekonomiskos jautājumos (53 %), iestāšanos par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem (63%), uzņēmuma caurredzamība (63%). Nav mazsvarīgi, ka visās pozīcijās ir vērojams īpatsvara pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu. 

Pievēršoties uzdotajiem jautājumiem, ir jāatzīmē, ka pirmie divi vairāk skar uzņēmuma reputāciju, savukārt, trešais ir izšķirošs, lai nodrošinātu efektīvu uzņēmuma funkcionēšanu, tajā skaitā, lai procesi ir atbilstoši tam, lai tiktu saražots kvalitatīvs un drošs produkts. Acīmredzami, ka uzņēmumam būtu nepieciešama efektīva pārvalde, lai varētu nodrošināt optimālu resursu patēriņu un sociālo atbildību, sabalansējot to ar ekonomisko izdevīgumu. Līdz ar to, mūsu skatījumā, būtu jāsāk ar uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, to vadības un risku izvērtēšanu, lai varētu nonākt līdz jēgpilnai mērķu izvirzīšanai un stratēģijas izstrādei vides un sociālajos jautājumos. 

Noskaidro vairāk par:

Vai sazinies ar mums un atradīsim risinājumu kopā: https://www.orients.lv/contact/ 

Raksta autori: Nataļja Roze, SIA Orients Audit & Finance biznesa procesu attīstības vadītāja un Jevgenijs Belezjaks SIA Belconsult dibinātājs 

Nataļja Roze

Biznesa procesu un ilgtspējas nodaļas vadītāja