Viss par ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā (IIAL) tiek transponēta Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Lai pārņemtu direktīvas prasības, papildus tika veikti grozījumi vēl 10 likumos – Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Gada pārskata neatņemama sastāvdaļa

IIAL noteikts, ka  ilgtspējas ziņojums jāiekļauj atsevišķā vadības ziņojuma sadaļā. Tādā veidā ilgtspējas ziņojums kļūst par neatņemamu gada pārskata daļu. 

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti 

Ilgtspējas ziņojums jāsagatavo saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tie ir publicēti Eiropas Savienības (ES) Oficiālajā Vēstnesī, tostarp latviešu valodā. Šie ir vienoti standarti visā ES, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspējas informācijas salīdzināmību, atbilstību un augstu uzticamības pakāpi starp ES valstīm. Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti iekļauj 12 starpnozaru un tematiskos standartus ar prasībām ilgtspējas ziņojumā atklāt informāciju par vides, sociālās atbildības un pārvaldības aspektiem. Ziņošanas kontekstā tie ievieš tādus jaunus pamata jēdzienus kā “dubultais būtiskums” un “vērtības ķēde”.

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti nosaka dubultā būtiskuma metodoloģijas noteikšanu kā ziņošanas fundamentu. Dubultajam būtiskumam ir divi pamata aspekti – ietekmes un finansiālais būtiskums. Saskaņā ar šo standartu sabiedrībai jāapsver katra būtiskuma pozīcijas perspektīva un ilgtspējas ziņojumā jāatklāj informācija, kas ir svarīga gan no abiem būtiskuma principiem, gan tikai viena no tiem. Tas, vai informācija ir jāiekļauj ilgtspējas ziņojumā, ir atkarīgs no būtiskuma sliekšņa (robežvērtības), kas katrai sabiedrībai jānosaka pašai.

Savukārt vērtības ķēde ietver visas darbības, resursus, kā arī tiešās un netiešās attiecības, kas saistītas ar uzņēmuma darījumdarbības modeli un ārējo vidi, kurā tas darbojas. Vērtības ķēdes informācijas iekļaušanas pakāpe ilgtspējas ziņojumā ietver attiecības, kas saistītas ar visām konsolidācijas perimetra sabiedrībām un to attiecīgajiem vērtības ķēdes partneriem, tostarp arī ārpus pirmā (tiešā) līmeņa. Svarīgi, ka, atšķirībā no finanšu pārskatiem, ilgtspējas ziņojumā būs jāatspoguļo ne tikai vēsturiskā informācija, bet arī nākotnes prognozes īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa periodā.

Vienoti standarti ir nepieciešami, lai panāktu, ka ilgtspējas informācijas statuss ir salīdzināms ar finanšu informācijas statusu. Tādā veidā tiek nostiprināts ilgtspējas ziņojuma nozīmīgums un nodrošināts kvalitātes aspekts salīdzinājumā ar finanšu pārskatiem. 

ES Taksonomija

Saskaņā ar IIAL uzņēmums vadības ziņojumā publisko arī informāciju, ko nosaka regulas 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai jeb ES taksonomijas regulas 8.pants. ES taksonomijas pārskatu sniegšana ir balstīta uz noteiktām formām, un sabiedrībai jāizmanto regulā iekļautās parauga veidlapas. Šīs ziņas jāiekļauj atsevišķā ilgtspējas ziņojuma sadaļā. 

ES taksonomija ir ilgtspējīgu darbību klasifikācijas sistēma, kas nosaka atklāšanas prasības sabiedrībai. Tajā minēto saimniecisko darbību mērķis ir veicināt vienu (vai vairākus) no sešiem vides mērķiem: 

• klimata pārmaiņu mazināšana; 
• pielāgošanās klimata pārmaiņām; 
• ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība; 
• pāreja uz aprites ekonomiku; 
• piesārņojuma novēršana un kontrole;
• bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. 

Sabiedrības darbības, kas atbilst vienam no mērķiem, var kvalificēt kā videi ilgtspējīgas, ja tās atbilst īpašiem kritērijiem, kas noteikti regulā.

Svarīgs ES taksonomijas ziņošanas procesa posms ir ziņošana par trim dažādiem galvenajiem darbības rādītājiem. Sabiedrībai ir jāatklāj sava apgrozījuma, kapitālizdevumu un darbības izdevumu proporcija. Regulā noteikta īpaša kapitālizdevumu un darbības izdevumu kalkulācijas formula, kas atšķiras no tradicionālās finanšu pārskatos pieņemtās. Lai aprēķinātu galvenos rādītājus saskaņā ar ES taksonomiju, uzņēmumam jāspēj nodrošināt papildu analītikas un datu kontroles funkcijas grāmatvedības uzskaites jeb datu vadības sistēmās.

Ziņotāju loks paplašinās

IIAL prasības attiecas uz:

• lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām; 
• mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām; 
• trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm pie noteiktiem kritērijiem.

Jāatzīmē, ka uzņēmumu loks, kam pienākas obligātā ziņošana, pārredzamā nākotnē ik gadu paplašināsies. Pirmajām lielajām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti ES dalībvalstu regulētajā tirgū un kas jau šobrīd gatavo nefinanšu ziņojumus, ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2024.pārskata gada. Savukārt lielām sabiedrībām ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025.pārskata gada. Lielo sabiedrību kritēriji (jāizpildās vismaz diviem no trim kritērijiem):

• bilances kopsumma – 25 000 000 eiro;
• neto apgrozījums – 50 000 000 eiro;
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250. 

Ilgtspējas ziņojums attiecas uz to pašu pārskatu sniedzēju vienību, kas attiecas uz finanšu pārskatiem. Tādējādi mātes sabiedrība sagatavo konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, iekļaujot informāciju par visām meitas sabiedrībām un to vērtības ķēdēm, kā to nosaka Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti.

Likumā paredzēta atbrīvošana no ziņošanas, ja ziņas par meitas sabiedrības ilgtspējas jautājumiem ir iekļautas citas Latvijas, ES vai trešās valsts mātes sabiedrības konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā. Tomēr konsolidētais vadības ziņojums ir jāpublisko meitas sabiedrības tīmekļvietnē latviešu valodā. Minētais atbrīvojums attiecas arī uz mātes sabiedrībām, kas ir meitas sabiedrības, bet neattiecas uz lielām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. 

Ziņojuma vienotais elektroniskais formāts

Saskaņā ar IIAL ilgtspējas ziņojumam jābūt vienotajā elektroniskajā formātā, un to apliecina zvērināts revidents. 

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma grozījumos noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs jāiesniedz vadības ziņojums vienotajā elektroniskajā formātā, proti, mašīnlasāmā un cilvēklasāmā Inline XBRL (iXBRL) formātā atbilstoši regulas 2019/815 tehniskajām prasībām. Lai sagatavotu vadības ziņojumu vienotajā elektroniskajā formātā, uzņēmumam ir nepieciešams specializēts XBRL International sertificēts iezīmēšanas rīks, kā arī iemaņas darbam ar iXBRL datu standartu. Alternatīvi iXBRL iezīmēšanai var būt piesaistīts ārpakalpojumu sniedzējs. Vairāk par to, kāpēc iXBRL formāts ir svarīgs ilgtspējas ziņojuma veidošanas procesa sākumā, lasiet šeit: “ESRS iXBRL taksnomija kā ilgtspējas ziņojuma fundaments.”

Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā saskaņā ar IIAL pārejas noteikumu 14.punktu stājas spēkā, sākot ar nākamo dienu pēc tam, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) deleģētais tiesību akts, ar kuru groza regulu 2019/815 attiecībā uz iezīmēšanas tehniskajām prasībām. 

Ziņojuma pārbaude

Ilgtspējas ziņojuma pārbaudes apliecinājuma uzdevums jāveic gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā. Saskaņā ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir veikusi ierakstu publiskā Zvērinātu revidentu reģistrā, papildinot zvērinātu revidentu sarakstu ar informāciju par tiem zvērinātiem revidentiem, kam ir piešķirtas tiesības sniegt apliecinājmu par ilgtspējas ziņojumu. Orients Audit & Finance zvērinātie revidenti ir iekļauti šajā sarakstā. 

IIAL paredzēts, ka sabiedrība gada pārskata finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņojuma pārbaudei var izvēlēties vienu un to pašu vai dažādus neatkarīgus revidentus.

IIAL noteikts, ka zvērināts revidents apliecina:

• ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilstību Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu prasībām;
• ES taksonomijas regulas 8.pantā noteiktās informācijas atklāšanas prasību atbilstību;
• ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma vienotā elektroniskā formāta un tajos ietverto ziņu iezīmēšanas iXBRL prasību atbilstību ES taksonomijas regulai.

Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma ziņojuma izsniegšanai pirmajos gados ir paredzēts veikt ierobežotās pārliecības pārbaudi. Šādu pārbaudi zvērināts revidents veiks saskaņā ar starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu Nr.3000 “Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude”. Savukārt 2026.gadā EK plāno pieņemt Eiropas ilgtspējas ierobežotās pārbaudes standartus. 

Natālija Zaiceva skaidro vairāk rakstā: Pirmā ilgtspēhjas ziņojuma parbaude.

Ilgtspējas ziņojums ir tikai “aisberga redzamā daļa”, par kuru sabiedrība izvēlas pastāstīt plašākai sabiedrībai. Lielākā daļa informācijas, kuru izvērtē revidenti, nav redzama ziņojumā – iekšējās procedūras un kontroles pasākumi, ilgtspējas dubultā būtiskuma noteikšanas metodoloģijas apraksts, risku un iespēju vērtēšanas metodoloģijas apraksts, datu un aprēķinu ticamība sabiedrības darbības un vērtības ķēdes ietvaros.

Likuma nozīme

IIAL publicēšana ir nozīmīgs solis izpratnes paaugstināšanai par ilgtspējas ziņojuma nopietno raksturu. Ilgtspējas ziņošana cieši integrējas ar finanšu pārskatiem, veidojot savstarpēji saistītu integrētu pārskatu. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti un pārbaude liek uzsvaru uz reāllaika efektīvas vides, sociālās un pārvaldības (ESG) ziņošanas uzskaites sistēmas un jaunu kontroles mehānismu ieviešanas nepieciešamību. Šādai sistēmai jānodrošina kvalitatīva un izsekojama ESG datu plūsma pašas sabiedrības darbībā un tās vērtības ķēdē.

Ilgtspējas ziņojuma regulējums maina gan uzņēmuma gada pārskata ierastos sagatavošanas procesus, atbildības zonas un termiņus, gan arī veido jaunu tirgus realitāti un maina konkurences nosacījumus. Lai arī IIAL ir paredzēts, ka sabiedrībai jāveido ilgtspējas ziņojums, tas tiešā veidā nenosaka pienākumu kļūt ilgtspējīgiem. Tomēr tas netieši veicina vadības domāšanu par sabiedrības darbības īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas atbilstību ilgtspējīgiem principiem un potenciālām izmaiņām tajā.

Avots: iFinanses.lv 

Sazināties ar mums, lai uzzinātu par Orients ilgtspējas ziņojuma pārbaudes, konsultatīviem vai iXBRL pakalpojumiem, var rakstot uz info@orients.lv.